„Ja mēs raugāmies Eiropas kontekstā, tad tā ir tāda diezgan tipiska situācija, ka mēs pieļaujam sabiedriskajām raidorganizācijām ļoti aktīvi darboties reklāmas tirgū,” saka Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.
Ja iecere tiks īstenota, tad visu reklāmpeļņu turpmāk saņemtu tikai privātie jeb komerckanāli. Bet sabiedriskajiem medijiem – Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio - tas nozīmētu to, ka daudzus kaitinošās reklāmas gan pazustu no ētera, taču līdz ar to zudusi būtu arī raidījumu veidošanai nepieciešamā nauda, ko Latvijas Televīzija un Radio par reklāmām saņem. Paredzēts, ka zaudējums tiks kompensēts no valsts budžeta. Tas varētu būt 8 miljoni eiro katru gadu.
„Ja valsts izšķirtos par iziešanu no reklāmas tirgus un sabiedriskajām raidorganizācijām attiecīgi piešķirtu kompensāciju, kas aizvieto šos līdzekļus, tas, protams, palielina līdzekļu apjomu nozarē kopumā. Tas ir būtisks uzlabojums no nozares viedokļa,” norādīja Putnis.
Atsevišķi Saeimas deputāti gan neslēpa bažas. „Mani nedaudz bažīgu dara jēdziens „tūlītēja sabiedrisko raidorganizāciju iziešana no reklāmas tirgus”, kur iekavās derētu varbūt papildinājums – paredzot konkrētu kompensējošo mehānismu,” teica ZZS līderis Augusts Brigmanis.
Arī Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadītāji uzskata, ka, aizejot no reklāmas tirgus, sabiedriskiem medijiem jābūt drošiem, lai politiķi tos ik gadu necenstos ietekmēt, piemēram, apstrīdot kompensāciju summas. Tāpēc viens no ieteikumiem ir uzticēt aprēķinus starptautiski atzītiem auditoriem. „Finansējumam sabiedriskajam medijam, kurš ir pēc savas definīcijas neatkarīgs, vajadzētu būt neatkarīgam un piesaistītam pie kaut kādiem nodokļu principiem vai IKP, kā tas ir citur Eiropas valstīs. Tas nodrošina arī attiecīgi sabiedriskajiem medijiem lielāku neatkarību,” saka LTV vadītājs Ivars Belte. „Būtu svarīgi valstij pašai pateikt vai sabiedrībai pateikt – cik spēcīgu mediju mēs gribam? Ja mēs viņu turam nabagu maizē un prasām BBC, tad, draugi - tas nav godīgi!” uzsvēra Belte.
Ne mazāk būtiska izšķiršanās gaidāma arī par to, kā tiks nodefinētas sabiedriskā pasūtījuma robežas. Proti, vai komercmediji, iegūstot visu reklāmpeļņu varēs pretendēt vēl arī uz valsts budžeta naudu.
