Tieši trešdien arodbiedrība tiksies ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti („Vienotība”), lai spriestu par atalgojumu un tā veidošanos.
Jansone pauda, ka daudzos novados ne vienu vien pedagogu darbu neapmaksā vai apmaksā tikai daļēji. Šis modelis [nauda seko skolēnam] ir nepieņemams mazajām skolām, kur skolēnu skaits ir mazāks kā 100. Kopumā neapmaksātā skolotāja darba apjoms sasniedz vidēji 18 stundas nedēļā.
Tāpat skolotāju neapmierinātību raisa fakts, ka katru gadu jaunais mācību gads sākas, pedagogiem nezinot, cik liels būs viņu atalgojums. Līdz ar to nav skaidrs, kāda būs skolotāju darba samaksa par katru viņa darba funkciju.
Visbeidzot, jau ilgāku laiku nav izstrādāts neviens normatīvais akts, kas uzlabotu skolotāju atalgojuma sistēmu. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pēc Jansones, teiktā, šobrīd tos pat negatavojot.
Līdzīgu viedokli raidījumam „Rīta Panorāma” izteica LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško. Viņa pauda, ka IZM nav uzstādījusi nevienu mērķi un nav devusi nevienu solījumu, kad radītu pārliecību, ka skolotāju atalgojuma sistēma būs labāka. Pēdējā laikā viņa ir tikusies ar skolotājiem visā Latvijā un noskaņojums ir visai kareivīgs.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete („Vienotība”) gan LTV raidījumam „Rīta Panorāma” trešdienas rītā pauda pārliecību, ka izdosies izveidot labāku darba samaksas modeli par pašreizējo. „Es esmu pārliecināta, ka nākamā gada septembrī mums būs tāds darba samaksas modelis, kas nodrošinās taisnīgumu, caurspīdīgumu un kas nodrošinās darba samaksas pieaugumu. Tas ir ļoti svarīgs mērķis,” sacīja Druviete.
