“Mēneša darba samaksa par pilnu slodzi būs 1150 eiro. Tas balstās uz to, ka ir veikti aprēķini uz vietām, lai pārliecinātos, ka neviena izglītības iestāde, īpaši lielās un lielajās pilsētās, Rīgā, Pierīgā, neciestu, izstrādājot šo alternatīvo modeli,” stāsta arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Par pirmsskolas pedagogiem arodbiedrībā sākotnēji bija diskusija par 1000 eiro mēneša darba samaksu. “Šodien mēs runājām, ka šis alternatīvais modelis ir maksimāli optimāls un maksimāli mazina nevienlīdzību starp nozarē strādājošajiem. Tā kā starp pirmsskolas pedagogiem ir jāliek vienādības zīme ar pārējiem kolēģiem, tad arī te mēs piemērojam tos 1150 eiro,” skaidro Vanaga.
Alternatīvais darba samaksas modelis paredz atteikties no principa „nauda seko skolēnam”, bet tā vietā ieviest vienotu atalgojumu visās skolās. LIZDA tāpat apzinājusi skolas Rīgā un Pierīgā, kas pret šādām izmaiņām neiebilstot, un šonedēļ aprēķinus sūtīs Izglītības un zinātnes ministrijai.
“Rītdienas laikā vēl ir jāiesūta pēdējie precizējumi, un tad idejas autors to visu sūtīs ministrijai ar lūgumu veikt precīzus aprēķinus un iespēju robežās organizēt diskusiju par pedagogu darba samaksas modeli,” stāsta Vanaga.
Alternatīvais pedagogu atalgojuma modelis arī paredz pakāpenisku pāreju uz sistēmu, lai bērnudārza darbiniekiem algas atkal maksātu valsts, nevis pašvaldības.
Ziņots, ka 2015.gada septembrī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. Novembrī notika pedagogu vienas dienas brīdinājuma streiks.
Savukārt šogad LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) atbalstījusi alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli. Organizācijas vienojās veidot darba grupu, lai pilnveidotu šo modeli.
Alternatīvā modeļa autors, Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa aplēsis, ka reformai ik mēnesi no budžeta vajadzētu papildus 1,9 miljonus eiro.
