ĪSUMĀ:
- Pandēmijas sākumā EK visu ES valstu vārdā vienojās ar vakcīnu ražotājiem.
- Noslēgtie līgumi ļāva ātri izstrādāt un saražot nepieciešamas vakcīnas.
- Taču līgumi paredz valstīm pienākumu pirkt noteiktus vakcīnu apjomus.
- Situācija mainījusies, veidojas kolektīvā imunitāte – tik daudz vakcīnu nevajag.
- "Pfizer" līgums paredz 1,8 miljonu devu piegādi, Veselības ministrija lēš – vajadzīgas 330 000.
- Ar uzņēmumu pašlaik notiek sarunas par līguma nosacījumu maiņu.
- VM: EK sarunās ar ražotājiem varētu panākt piegāžu pārdali uz citiem gadiem.
2020. gada jūnijā Eiropas Komisija (EK) saņēma pilnvaras risināt sarunas visas Eiropas Savienības (ES) vārdā par tā dēvētajiem avansa pirkuma līgumiem ar farmācijas uzņēmumiem – par pretkovida vakcīnu izstrādi. Sākot no 2021. gada nogales ar vairākām firmām – "Astra Zeneca", "Novavax", "Pfizer", "Moderna", "Janssen" un citām – cits pēc cita tika noslēgti arī desmitiem miljardus eiro vērti līgumi.
Aizbildinoties ar komercnoslēpumu, to saturs sabiedrībai pilnībā nav ticis atklāts, taču šāda avansa pirkuma līgumu prakse daudz analizēta, galvenokārt – no ekonomiskā viedokļa. Proti, līgumi paredz ilgtermiņa saistības: vakcīnas tika nodrošinātas tad, kad tās bija ārkārtīgi nepieciešamas, lai sabiedrībā pēc iespējas ātrāk izveidotos kolektīvā imunitāte pret kovidu un situācija ar saslimstību kaut cik stabilizētos, taču tās piegādā vēl joprojām.
Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atgādināja, ka tūlīt pēc vakcīnu izveides to trūka, turpretī tagad līgums paredz milzīga lieka vakcīnu daudzuma iegādi.
"Šobrīd vakcinācijas aptvere nav tāda, kā mēs plānojām, kad mums bija "Delta" variants un ļoti augsta saslimstība; tā ir mainījusies; to, protams, tajā laikā nevarēja paredzēt.
Šobrīd ir intensīvas sarunas ar ražotāju, lai mēs līguma nosacījumus pārskatītu un iespējamo devu saņemšanu pārdalītu, sadalot to uz nākamajiem gadiem un, iespējams, no kaut kā atteiktos," teica VM pārstāve.
VM Farmācijas departamenta vadītāja precizēja, ka pašlaik EK risina pārrunas ar firmu "Pfizer"; saskaņā ar līgumu tai šogad Latvijai jāpiegādā 40 miljonus eiro vērtas 1 800 000 vakcīnas devas; pēc VM aprēķiniem, šogad vajadzētu 330 000 devu – tātad gandrīz piecarpus reizes mazāk.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc parakstīti šādi līgumi, kas nes zaudējumus, Rīgas Stradiņa Universitātes Sabiedrības veselības katedras asociētais profesors, uzņēmuma "Repharm" padomes priekšsēdētāja vietnieks Dins Šmits skaidroja: tas ir neizdevīgi no šodienas skatupunkta, bet tad, kad līgumus slēdza, bija "kaujas situācija" – vakcīnas bija ļoti, ļoti nepieciešamas, nebija iespējams precīzi prognozēt, pēc kāda scenārija pandēmija attīstīsies; nevarēja paredzēt, ka uzradīsies mazāk bīstams vīrusa paveids – omikrons – un ka sākotnēji uz visiem iedzīvotājiem aprēķinātie devu daudzumi izrādīsies tagadējām vajadzībām neatbilstīgi.
"Viens elements ir arī, kurš uzņemas risku attiecībā uz [vakcīnas] neefektivitāti un blakusefektiem un kas ir normāla prakse, ja valdība saka: "Izstrādājiet ātrāk, mēs ļaujam jums neņemt vērā standarta procesu"," stāstīja Šmits.
EK arī uzņēmās varbūtējo pārmaksas un pārprodukcijas risku, kurš tagad ir iestājies.
Kā liecina VM pārstāves teiktais, EK pārrunās ar ražotāju nav runas par naudas atgūšanu vai par lieko vakcīnu aizstāšanu ar citiem, nepieciešamākiem konkrētā ražotāja medikamentiem. Visticamāk, izdošoties panākt, ka vakcīnu piegādi sadala uz turpmākajiem gadiem. Sarunās, kas iepriekš notikušas ar citām farmaceitiskajām firmām, esot sasniegts līdzīgs risinājums.
