„Es domāju, arī tā tēma, ko mēs apskatām un uzklausām no izglītības iestādēm skolu pieņemšanā, ir savas nišas meklēšana, - kas mums ir savādāks nekā blakus skolā, kas ir atšķirīgais,'' saka Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere, kad viņa atgriezusies no skolu pieņemšanas. Varētu teikt, ka jaunais mācību gads skolās jau sāk uzņemt apgriezienus. Pārvaldes vadītāja atzinīgus vārdus saka par skolām, kuras spēj definēt to, kas tajās ir atšķirīgs un tikai tām raksturīgs.
Tāda ir Liepājas Raiņa 6. vidusskola, kam pat mājaslapas nosaukums www.citadaskola.lv jau apliecina citādību. Četrus gadus direktora pienākumus tur pilda Kārlis Strautiņš. Cilvēks ar pedagoga un uzņēmēja pieredzi, kurš aizrautīgi attīsta savu skolu, īpašu uzmanību pievēršot mūsdienīgai mācību videi un tehnoloģiju izmantošana:
„Ar ko mēs, neskaitot tehnoloģijas, atšķiramies, ir skaņu studija, ko esam izveidojuši viena projekta ietvaros un paši finansējuši, kur skolēni, piemēram, var dublēt filmas. Skolā ir izveidots metodiskais tālākizglītības centrs, kas ir paredzēts skolotāju izglītošanai, piemēram, kā veidot mūsdienīgu stundu. Tas domāts ne tikai manas skolas vai Liepājas skolotājiem, bet visiem Kurzemes pedagogiem.”
Skolas direktors Kārlis Strautiņš uzsver, ka mūsdienu skolā ir ienākusi tirgus ekonomika, sava niša ir būtiska, lai piesaistītu skolēnus. Direktors atklāj, kādas izmaiņas notikušas Liepājas Raiņa 6. vidusskolā:
„Kad pirms četriem gadiem sāku strādāt, skolā bija 456 skolnieki. Pirmajā gadā skolnieku skaits nokritās līdz 420, jo tad aizgāja trīs 12. klases. Ir svarīgi saprast, ka mūsu skola ir no 5. -12. klasei. Četru gadu laikā mums ir skolēnu skaits izaudzis, nu ir 530 audzēkņi.''
Skolas direktors skaidro, ka šādai situācijai ir reāls pamats, jo veiktas nopietnas izmaiņas skolas darbā:
„Mēs esam veikušas milzīgas reformas. Esam ieviesuši stundas blokos - 80 minūšu stundas ar īsu pārtraukumu pa vidu. Vēl esam ieviesuši intervālā bāzētu mācīšanos: stundas laikā notiek darbības maiņa, 20 minūtes intensīvs darbs, tad 10 minūtes aktivitātes maiņa vai grupu darbs, līdz ar to skolēns nesēž visas 80 minūtes..”
Skolā ieviesta punktu vērtēšana ar kodētu nosaukumu ZIVS, kas nozīmē Zināšanu un iemaņu veicinoša vērtējošā sistēma. Tās ietvaros skolēns paralēli vērtējumam krāj punktus, kas vēlāk transformējas ballēs, kas skolēnu motivē darbam stundās, uzsver direktors, un tā izdevies samazināt nesekmīgo skolēnu skaitu.
Liepājā darbu turpina 15 vispārējās izglītības iestādes, kur visās izdevies piesaistīt vajadzīgo skolēnu skaitu 10. klasēm. Kopumā situācija, pētot to trīs gadu griezumā, ir stabila, pauž Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere:
„Uzrāvienu mums ir parādījusi Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, kur skolēnu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir lielāks, ja runa ir par 10. klasēm. Arī Liepājas Raiņa 6. vidusskolu ir vērts pieminēt, jo iepriekš jautājums par 6. vidusskolu ir bijis diskutabls, tad šobrīd skaits ir pārliecinošs, ir reģistrēti 53 skolēni.”
Skolēnu skaits vēl var mainīties, jo izglītības iestādēs piesakoties skolēni no citām pašvaldībām, norāda Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja. Runājot par nākotnes izaicinājumiem, viens no tiem ir apgūt 10 miljonus eiro lielās Eiropas Savienības un pašvaldības investīcijas. Projekti par skolas telpu renovēšanu un piemērošanu mācību darbam jāīsteno līdz 2020.gadam. Tagad jau sākušies projektēšanas darbi.
