Šis ir nebijis gadījums, kad tekstilnozares studenti iepazīstina pieredzējušus skolotājus ar jaunajām modes un dizaina tendencēm, kā arī apģērbu bezatlikumu konstruēšanu un piegriešanu. Idejas autore apmācībām ir bijusī tehnikuma audzēkne, tagad Rīgas Tehniskās universitātes maģistrante Madara Priediena, kura kopā ar studiju biedrenēm dalās jauniegūtajās zinībās.
"Man šķiet ļoti būtiski, ka pedagogi ir izglītoti, ka viņi iet līdzi laikam un zina, kas notiek šajā brīdī, un var nodot tālāk informāciju saviem audzēkņiem," uzskata Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) maģistrantūras studente Madara Priediena.
Viena no jaunākajām tendencēm tekstilnozarē - apģērbu bezatlikumu piegriešana. Šobrīd aptuveni 20% jeb piekto daļu materiāla šūšanas uzņēmumi izmet atkritumos, kas ir bezatbildīga uzņēmējdarbība un ko tuvākajā nākotnē centīsies ierobežot arī Eiropas regulas. Jau tagad ir jāmaina domāšana, kā arī attieksme pret lietām, sākot katram ar sevi un mācot to bērniem, atzīst tekstilnozares speciālisti.
"Viss, ko mēs tagad domājam, ka esam kaut ko radījuši, tā tas nav. Visi etnogrāfiskie kostīmi, gan latviešu, gan cittautu; un jo vairāk ejam vēsturē, jo vairāk redzam "zero waste" jeb bezatlikumu piegriešanu. Kāpēc tas ir tā? - cilvēks pats radīja šo materiālu ar savām rokām," secina RTU maģistrantūras studente Agnese Romane.
Tas nebūt nav vienkārši - izdomāt, kā racionāli izmantot audumu, lai atgriezumu būtu pēc iespējas mazāk vai to nebūtu vispār, - atzīst skolotājas, kuras ķērušās pie praktiskā darba. Radošos strīdos vairākos mēģinājumos mazpamazām uz manekeniem top tērpi. "Būtībā te piegriešanas visai maz. - Vairāk ar iešuvītēm? - Iešuvīšu te nav, mēs piegriezām bez iešuvēm kā nelielu kimono," norāda Rīgas Stila un modes tehnikuma skolotāja Regīna Vālodze.
Jauno tekstila nozares speciālistu rīkotajā seminārā Liepājas Valsts tehnikumā piedalījās vairāk nekā 20 mājturības un tehnoloģiju skolotāji no Latvijas reģioniem.
