Lielās ģimenes ārstu prakses – jāierobežo vai jāatbalsta?

Ļoti lielas ģimenes ārstu prakses nav bieži, tomēr tādas pastāv. NVD līgumpartneru departamenta vadītāja Daiga Vulfa skaidroja – šādas lielas prakses veidojas, ja ģimenes ārsts ir ļoti iecienīts un nevēlas atteikt jaunus pacientus vai arī, ja kāds kolēģis pamet darbu un uz īsāku vai garāku laiku praksē nodod savus pacientus. Vulfa ir pārliecināta – viens pats ārsts lielu praksi aprūpēt nevar, taču kopā ar palīgiem to iespējams izdarīt un to arī parāda pacientu vēlme pie ārsta doties. 

"Kvalitāte noteikti šajās praksēs ir laba, jo pacienti pie viņiem reģistrējas. Ja būtu grūta piekļuve  šai praksei, tad viņi nereģistrētos, viņi izvēlētos citus ģimenes ārstus," skaidroja Vulfa. 

Vulfa gan atzina –  kvalitātes riski var pastāvēt, ja ģimenes ārsti pacientus pieraksta vien tādēļ, lai saņemtu lielāku kapitācijas maksu, tomēr arī tad kvalitātes trūkumiem vajadzētu izpausties  pacientu neapmierinātībā.

NVD sniegtā informācija liecina – no sešām Latvijā lielākajām ģimenes ārsta praksēm viena ir Kurzemē, divas – Rīgā un trīs – Vidzemē. Trijās praksēs pacientu skaits pārsniedz 4000, bet vienā – Jura Jakovina ģimenes ārsta praksē Valmierā – reģistrēti pat vairāk nekā 6200 pacientu.

"Raksturs mīksts, atteikt grūti. Vienkārši pārstrādāju, strādāju vairāk – pusseptiņos sāku un tad līdz kādiem sešiem vakarā vai septiņiem, un tad jau būs cauri viss,"

tā dakteris Jakovins skaidroja to, kā viņam izveidojusies lielākā prakse Latvijā un kā to spēj aprūpēt. Vēl ļoti liela nozīme esot darbu sakārtošanai un deleģēšanai komandā. Lai gan tik lielā praksē valsts apmaksā divus palīgus, Jakovina praksē esot pat pieci. Tāpat praksē strādā vēl viena ģimenes ārste. Bet par valsts atbalstu Jakovins nesūdzas.

"Tas viss ir "čikiniekā", tur viss ir notaisīts. Vienīgais, kas ir – vakcīnas neregulāri piegādā. Kā “zilumzāles”. Citādi es neko nevaru teikt – tagad ļoti labi – algas maksā, visas piemaksas. Viss, ko vajag, viss ir," klāstīja ģimenes ārsts. 

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska uzsvēra – nereti prakses ir lielas tādēļ, ka vienkārši trūkst speciālistu, un jau vairākkārt ir aktualizēts jautājums par to, ka lielajām praksēm būtu nepieciešams lielāks valsts atbalsts, lai strādātu kvalitatīvāk.

"Ja valsts gribētu, lai šī komanda ir pietiekoši novērtēta saistībā ar to, ka tā kvalitatīvi un labi strādā, tad es teiktu – būtu vajadzīgs uz 2000 un vairāk reģistrētiem pacientiem, šis trešais valsts apmaksātais palīgs,"

klāstīja Kozlovska.

Tomēr skaidrot, vai ģimenes ārstu prakšu darbībā šobrīd pastāv kādi riski un vai tiek domāts par kādiem atbalstošiem vai regulējošiem mehānismiem, Veselības ministrijā noskaidrot neizdevās, jo ministrija tā arī neatrada laiku, lai šo jautājumu komentētu Latvijas Radio.