Mēnesi pirms vēlēšanām tiks aizliegta priekšvēlēšanu aģitācija televīzijā. Tomēr tas nenozīmē, ka kandidāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās vispār nedrīkstēs parādīties plašsaziņas līdzekļos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sola arī uzraudzīt, vai dažādi foto konkursi un vēlētāju vizināšana uz Briseli vai Strasbūru par Eiropas Parlamenta naudu nekalpo par aģitāciju. Pagaidām gan skaidru atbildi, vai šādas darbības ir likumīgas, KNAB pārstāve Inga Jaunskunga nevarēja sniegt.
„Es negribētu teikt, ka tās darbības būtu pilnīgi likumīgas un pieļaujamas. Šobrīd mēs esam pievērsuši tām aktivitātēm uzmanību un mēs no juridiskā viedokļa vērtējam,” sacīja Jaunskunga.
„Šoreiz ir citādāk.” Tas ir viens no Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu saukļiem. Bet kas tas īsti būs citādāk salīdzinājumā ar 2009. gada vēlēšanām? Galvenā atbilde - tagad Eiropas Parlamentam ir vairāk pilnvaru un tas var ietekmēt arī to, kurš vadīs Eiropas Komisiju, saka Eiropas Parlamenta Informācija biroja Latvijā pārstāve Marta Rībele.
„Kas ir ļoti svarīgi - ka EP ir vienīgā institūcija Eiropas Savienībā, ko pilsoņi var ievēlēt tieši. Tāpēc es vēlreiz aicinātu cilvēkus šo atminēties un izvēlēties tādus cilvēkus, tādus politiskos spēkus, kas vislabāk pārstāv viņu intereses likumdošanas procesā,” aicināja Rībele.
24. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanās, gluži tāpat kā pašvaldību vēlēšanās, varēs balsot tikai vienā, iepriekš izvēlētajā iecirknī. Informācija par piešķirto iecirkni vēlētājiem tiks izsūtīta pa pastu un šo iecirkni varēs mainīt. Tāpat būs iespējams nobalsot arī trīs dienas iepriekš, saka Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
„Vēlētāju reģistrā Latvijas pilsoņi tiek iekļauti automātiski. Nav jāiet nekur pieteikties. ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri šeit dzīvo pastāvīgi un kuriem ir tiesības balsot par mūsu kandidātiem, ir jāpiesakās, lai nokļūtu vēlētāju sarakstos. Šī ir atšķirība starp EP un pašvaldību vēlēšanām. Tiem, kuri izvēlēsies balsot no ārzemēm par mūsu sarakstiem, ir jāatsūta pieteikums līdz 24. aprīlim un tādā gadījumā šiem vēlētājiem balsošanas materiāli tiks izsūtīti pa pastu.”
Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi varēs balsot vai nu pa pastu, tam īpaši piesakoties, vai nu uz vietas, par tās valsts Eiropas Parlamenta deputātiem, kur viņi patstāvīgi dzīvo. Latvijas vēstniecībās iecirkņu šoreiz nebūs. Ārzemniekiem, kuri dzīvo Latvijā un vēlas balsot par Latvijas kandidātiem, ir īpaši jāpiesakās.
Balsot būs iespējams arī Latvijas slimnīcās un cietumos, kur balsošana tiks organizēta neatkarīgi no vēlētāju reģistrētās dzīvesvietas.
Ir paredzams, ka jaunais Eiropas Parlamenta sastāvs pirmo reizi sanāks kopā jūlijā. Savukārt rudenī, visticamāk, jaunie deputāti apstiprinās Eiropas Komisijas sastāvu.
