Lembergs norādīja, ka pirms nepilniem diviem gadiem Āboltiņai bija iespēja kļūt par premjeri, bet viņa attiecās: “Nu, kādreiz ir tā – bija iespēja un tu viņu neizmanto, un tad, kad gribi, var izrādīties, ka tās iespējas vairs nav. Šajā laikā politiskais process attiecībā uz Āboltiņu nav bijis saudzīgs, bijis diezgan nežēlīgs un vainagojies ar viduvējiem rezultātiem vēlēšanās.” Papildus arī neveiksmes publiskajā komunikācijā esot novedušas līdz negatīvam vērtējumam sabiedrības acīs.
Tāpēc startēt uz premjera amatu politiķim ar zemo reitingu ir grūti, pauda Lembergs. “Tad ir jautājums, ko cilvēks plāno izdarīt, lai gūtu sabiedrības uzticību,” viņš piebilda.
Taujāts, vai ZZS atbalstītu valdību ar Āboltiņu priekšgalā, Lembergs sacīja, ka tā būtu smaga diskusija: “Būtu diezgan daudz argumentu un cilvēku, kas teiktu – diez vai.”
No otras puses, esot arī jautājums, kā Āboltiņa spētu pārliecināt ZZS vadību un deputātus, ka šaubas par viņu ir nevietā.
Jau ziņots, ka pirmdienas, 7.decembra, rītā no amata atkāpusies premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Par savu demisiju Straujuma oficiāli paziņoja pēc iepriekš neplānotas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Dienu pirms oficiālā paziņojuma Straujuma par plāniem atkāpties no Ministru prezidentes amata īsziņā informējusi "Vienotības" valdi.
Straujuma pirmdien paudusi, ka labprāt par savu pēcteci amatā redzētu Kozlovski. Arī neoficiālā informācija liecina, ka Straujuma, paziņodama par atkāpšanos, saņēma apsolījumu, ka premjera amatam netiks virzīta “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.
Partijas "Vienotība" valde pirmdien vēl nenolēma par jaunu premjera amata kandidāta virzīšanu.
