4. studija

4. studija

4. studija

4.studijas viešņa - KRISTĪNE BALODE, klīniskā psiholoģe, speciāliste partnerattiecību jomā

Cik reizes drīkst laulāties baznīcā?

Laulāties baznīcās izvēlas neliels jauno pāru skaits; baznīcu laulības šķir retāk

Latvijā laulībai ir juridisks spēks arī, ja pāris laulājas kādā no septiņām tradicionālajām konfesijām, tomēr statistika liecina, ka galvenokārt pāri izvēlas salaulāties dzimtsarakstu nodaļā. LTV raidījums “4. studija” noskaidroja, ka baznīcās laulājas salīdzinoši maz pāru, taču baznīcās noslēgto laulību arī retāk šķir.

2017. un 2018. gadā Latvijā noslēgto laulību skaits ir līdzīgs – nedaudz mazāk par 13 500 laulībām gadā. Baznīcā no šī skaita laulājušies 1800 līdz 1900 pāri.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma-Laimere uzskata, ka laiki, kad jaunlaulātie vēlējās laulību noslēgt baznīcā tikai skaistās, svinīgās ceremonijas un īpašās dievnama atmosfēras dēļ, ir pagājuši. Tagad arī dzimtsaraksta nodaļas pārstāvji var noslēgt laulību ārpus oficiālajām telpām.

“Manuprāt, šobrīd cilvēkam ir dotas visas iespējas – kādu ceremoniju pāris vēlas. Mana pārliecība ir drīzāk tāda, ja cilvēki dodas laulāties pie garīdznieka, tad dara aiz iekšējas pārliecības, nevis modes vai kā cita dēļ,” pauda ministrijas pārstāve.

Lai arī noslēgto laulību skaitam ir tendence ar katru gadu palielināties, šķiršanās skaits tik un tā ir iespaidīgs – 5500 gadā jeb gandrīz katrā otrajā laulībā sākotnējie mīlnieki iet katrs savu ceļu.

Aprunājoties gan ar luterāņu baznīcas, gan katoļu baznīcas pārstāvjiem, apgalvots, ka baznīcā noslēgto laulībo šķiršanas skaits esot ievērojami mazāks. Šķirta tiek katra desmitā laulība.

Juridiskā kārtība ir šāda – laulība, kas slēgta baznīcā, tāpat kā visas, tiek šķirta tiesā vai pie notāra, un attiecīgā institūcija pēc tam šo spriedumu paziņo baznīcai, kur laulība slēgta.

“Luterāņu baznīcā nav no baznīcas puses institūcijas, kas kaut kādā veidā šķirtu laulību, drīzāk jau pieņem notikušu faktu, ja tāds ir noticis. Ar to tad tālāk strādā. Bet, ja viena vai otra puse nāk pie mācītāja ar domu, ka ir krīze un gribētu šķirties, tad tur vēl ir cerība. Lielākoties, gandrīz vienmēr, viss beidzas tomēr pozitīvi, ar attiecību saglabāšanu,” stāstīja luterāņu draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons.

Latvijā Katoļu baznīcā kopš 2003. gada strādā Baznīcas tiesa, kas izskata iesniegumus no pāriem, kas juridiski laulību jau ir šķīruši, bet vēlas būt šķirti arī Dieva priekšā.

Galvenokārt iemesls, kāpēc šķiršanos lūdz izskatīt arī Baznīcas tiesā, ir tāds, ka kāds no pāra grib stūrēt citā laulības ostā un atkal laulāties altāra priekšā.

Priesteris, bīskapa palīgs Baznīcas tiesas jautājumos Juris Jalinskis skaidroja, ka Baznīcas tiesa šīs lietas izskata “tādā nozīmē, ka cenšas noskaidrot, vai šajā šķirtajā laulībā jau pašā sākumā bija klātesošs kāds būtisks defekts, kurš tiek norādīts. Šie defekti tiek uzskaitīti arī baznīcas likumos, un, ja tiek pierādīts, ka ir eksistējis kāds būtisks trūkums, defekts  konkrētā laulībā, tad, izejot cauri baznīcas tiesas procesam, ir cerība, ka šo laulību var atzīt par spēkā neesošu”.

Neapstrīdami defekti esot, piemēram, kādas atkarības, kas laulības sākumā varbūt nav bijušas tik izteiktas, bet vēlāk kļuvušas par šķērsli normālai laulības dzīvei.

“Ja redzam, ka šis defekts joprojām klātesošs šajā cilvēkā, tad tiesas spriedumā ir norādīts, ka viņam ir liegts noslēgt jaunu laulību, kamēr nav pierādīts, ka viņš no viena vai otra defekta ir ticis vaļā,” skaidroja priesteris.

Process, kurā izskata juridiski šķirto laulību, Baznīcas tiesā ilgst 3-4 mēnešus.

Piemēram, Rīgas Metropolijas tiesa šobrīd izskata 2016. gada iesniegumus, tas nozīmē, ka uz laulības neesamības atzīšanu ir jāgaida rindā vairāki gadi.

Ja luterāņu baznīcā nāk atkārtoti noslēgt laulības, garīdznieks veic īpašas individuālas pārrunas.

“Mēs ticam, ka grēkus var piedot. Un var pāršķirt jaunu lappusi. Tad galvenais šajā otrajā laulības gadījumā, ir noskaidrot – kāpēc tad šis būs tas [solījums] līdz mūža galam, līdz Dievs šķirs laicīgā nāvē. Pie gadījuma, kad trīs jau ir, tad parasti jāiesaista augstākstāvošas amatpersonas, proti vajadzīga bīskapa atļauja, lai varētu trešo reizi laulāt. Tad  to izskata drusku plašāk - kāpēc atkal un atkal ir tā pati problēma,” stāstīja Ivars Jēkabsons.

Katoļu baznīcas tiesā 17 gadu laikā vēl neesot saņemti iesniegumi atzīt par neesošu laulību no personām, kuras katoļu baznīcā laulājušās vairāk nekā vienu reizi.  

Savukārt Pareizticīgo baznīca neatbalsta stāšanos otrajā laulībā. Tikai pēc baznīcas sankcionētas laulības šķiršanas nevainīgajai pusei ir atļauts stāties otrajās laulībās. Personām, kuru vainas dēļ sabruka un tika šķirta iepriekšējā baznīcā slēgtā laulība, ir atļauts laulāties otrreiz tikai tad, ja tiek īstenota grēksūdze.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti