Lauku ģimenes ārsti: Jauno mediķu obligātā «karaklausība» reģionos – atbalstāma

Latvijas laukos katastrofāli trūkst ģimenes ārstu, turklāt reģionos strādājošie ģimenes ārsti noveco – trešdaļa no viņiem ir vecumā virs 55 gadiem, to Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, norādot – viņa atbalsta obligātu jauno ārstu nosūtīšanu darbā reģionos.

Kozlovska uzsvēra, ka viņa atbalsta tā saukto obligāto jauno ārstu karaklausību, jo arī vairums vecākas paaudzes ārstu to padomju laikos ir izgājuši, "visi ir dzīvi", un daudzi no viņiem ir ļoti cienījami mediķi. Asociācijas vadītāja norādīja: ja topošie ārsti mācās par valsts naudu, tad viņiem ir "jābūt atbildībai pret valsti", ja tai ir grūti, kā tas ir tagad ar ārstu trūkumu reģionos.

"Laukos gan ģimenes ārsti, gan speciālisti, ja mēs vispār domājam par Latvijas otro daļu, tas ir laukiem, tad ir kaut kādi arī kardināli mēri jāpieņem. (..) Vai ir labāk stāvēt 100 jaunajiem ģimenes ārstiem Rīgā rindā uz vairākiem desmitiem gadu, kādēļ viņi zaudēs kvalifikāciju, jo Babītē 36 ģimenes ārstus nekad nevajadzēs, bet Gulbenē un Alūksnē gan vajag ģimenes ārstus, tāpat kā citos Vidzemes reģionos,” teica Kozlovska.

Pēc viņas teiktā, ģimenes ārstu pietrūkst un viņi arī noveco. "Viena trešā daļa ir [vecumā] virs 55 gadiem katrā reģionā – tas ir Vidzemē, Kurzemē. (..) Katrā ir 14-18 ģimenes ārsti [vecumā] virs 70 gadiem. Tā ir katastrofa! Mums ir jāsaka, paldies Dievam, ka viņi vēl tur strādā un varbūt strādās līdz 75 gadiem. Lai viņiem ir ilgs mūžs un veselība," teica asociācijas vadītāja.

Viņasprāt, līdztekus tā sauktajai obligātajai karaklausībai ģimenes ārstiem ir jābūt arī "motivējošajam faktoram - "lauku koeficientam" darba samaksas piemērošanā ārstiem ārpus pilsētām un attālākās apdzīvotās vietās. "Vienīgais motivējošais faktors [darbam] Rīgā patlaban ir infrastruktūra, tā ir atpūta," sprieda asociācijas vadītāja.

"Atbalstu to, ka ir šie obligātie valsts sadales gadi, tie varētu būt ne obligāti pieci, bet trīs. Varētu būt rotācija. Ja, teiksim, vienā pašvaldībā viens speciālists ir vajadzīgs vairāk, otrā – mazāk, tad tur var visas lietas runāt, kā likumiski to nokārtot," teica Kozlovska, norādot, ka  ar aicinājumiem braukt strādāt uz reģioniem jaunos ārstus nav iespējams pievilināt.

Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes studējošo pašpārvaldes valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs norādīja, ka ārstu trūkuma problēmu vajadzētu risināt no otras puses – nevis piespiedu kārtā nosūtīt darbā uz reģioniem, bet gan pašvaldībām būtu jānāk pie topošajiem mediķiem un jāskaidro darba iespējas laukos. "Izskatās tā, ka valsts cenšas cīnīties ar sekām, nevis ar cēloņiem," noteica Šilovs.

Savukārt Latvijas Slimnīcu biedrības valdes locekle Alīda Vāne norādīja: "Tas ir arī studentu lauciņā, vai viņiem tas interesē." Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ilze Rudzīte, kura izteica šaubas par to, vai jaunajiem mediķiem ir liela interese braukt strādāt uz medicīnas iestādēm reģionos, jo pilsētā ir lielākas iespējas, tostarp strādāt privātpraksē.

Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska "Krustpunktā" atzina, ka katastrofālais ārstu trūkums valstī nav noslēpums, un valstij ir jādomā, kā šo problēmu atrisināt. Risinājumā, ka jaunajam ārstam būs jādod priekšroka darbam reģionā, Tiesībsarga birojs neko sliktu nesaskata, jo mērķis ir nodrošināt ārstu pieejamību reģionos.

Kā ziņots, tā kā jaunie ārsti labprātāk izvēlas darbu pilsētā, un reģionos izveidojies mediķu trūkums. Veselības ministrija vēlas mainīt nosacījumus, saskaņā ar kuriem valsts turpmāk apmaksās jauno ārstu mācības rezidentūrā.

Ministrija rosina mainīt Ministru kabineta noteikumus, paredzot – ja jaunais ārsts vēlas rezidentūrā mācīties valsts apmaksātā programmā un par darbu saņemt no valsts atalgojumu, tad viņam nāksies rēķināties, ka valsts arī izvēlēsies, ar kuru ārstniecības praksi vai slimnīcu viņam noslēgt līgumu.

Līdz ar to daudziem jaunajiem ārstiem nākamajos gados var nākties strādāt laukos. Medicīnas studenti jau paziņojuši – ja viņiem piespiedu kārtā liks pamest Rīgu, tad viņi varētu arī pamest Latviju un doties darba meklējumos uz ārzemēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti