Dienas ziņas

Dāvināts mājdzīvnieks var kļūt arī par nastu

Dienas ziņas

Latvijā meklē ES sankciju apiešanas shēmas

Lauku farmaceiti skeptiski par aicinājumu vakcinēt aptiekās

Lauku farmaceiti skeptiski par vakcināciju aptiekās

Piedāvājot iespēju vakcinēties aptiekās, Veselības ministrija informējusi, ka gatavību iesaistīties izteikuši 100 farmaceiti. Taču ne visur tas fiziski būs iespējams, it īpaši laukos, kur farmaceitisko pakalpojumu pieejamība kļūst aizvien sliktāka.

Špoģi ir viens no lielākajiem un no Daugavpils attālākajiem Augšdaugavas novada ciematiem. Līdzās ārstu praksēm tur ir arī aptieka. Agrāk tur strādāja trīs farmaceites, tagad divas – māte ar meitu. Tā kā trūkst telpu, viņas nesaskata iespēju un vajadzību pašām sākt vakcinēt aptiekā.

“Tas aktuāli ir tikai pilsētām, kam ir atsevišķi kabineti. Mēs to nevaram darīt,” sacīja farmaceite Katrīna Gruzinska.

“Mums šeit uz vietas arī nav tādas vajadzības. Veselības centrā ir gan atsevišķs kabinets, gan speciālisti ir,” sacīja farmaceite Tekla Gorenko.

Līdzīgi norādīja arī citā lauku ciematā, Rēzeknes novada Kaunatā. “Teorētiski man būtu tas iespējams. Bet praktiski vai tas ir vajadzīgs? Tepat netālu ir “medpunkts”, kur cauru nedēļu strādā ārsta palīgs un ārsts atbrauc divreiz nedēļā. Es domāju, ka tas nebūtu tā vērts,” skaidroja farmaceite Marija Belaja.

Kaunatas aptiekai septembrī mainīts darba laiks, jo kolēģe aizgājusi pensijā. Tagad šajā ciematā farmaceite strādā tikai divas dienas nedēļā.

Tikmēr Rēzeknes novada ciemā Rogovka aptieka nesen likvidēta. Arī Špoģos atceras, ka pēc tam, kad aptieku slēdza kaimiņciemā, bijis daudz neapmierināto.

Veselības ministrijā cer, ka iedzīvotāji laukos vairāk pieradīs pie iespējām pakalpojumus saņemt attālināti. “Gribētos, ka, lai gan tās aptiekas ciematā nav, cilvēks zina, ka viņam ir aptieka kaut kur pilsētā, kurai viņš var zvanīt, kad viņam ir vajadzība pēc šīs farmaceitiskās aprūpes. Lai sniedz konsultāciju par zāļu lietošanu un nepieciešamības gadījumā piegādā zāles,” norādīja Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.

Mazo lauku aptieku īpašniekus, piemēram, individuālos komersantus, Veselības ministrija bija cerējusi atbalstīt, novēršot konkurences risku, proti, ieviešot kritēriju, ka nelielās apdzīvotās vietās ar ne vairāk kā 2500 iedzīvotājiem drīkst atvērt tika vienu aptieku. Šie aptieku kritēriji maijā iesniegti Ministru kabinetā, bet vēl nav skatīti.

Tikmēr paši aptieku īpašnieki iespējas “izdzīvot” laukos meklē, aptiekas pārstrukturējot, piemēram, kā aptieku tīkla filiāles. “Filiāle laukos ir viens no risinājumiem. Mums ir daudz individuālo aptieku, kuras vada profesionāļi, viņi zina reģionu problēmas un ir pieraduši tās risināt un sadarboties ar pašvaldībām,” pastāstīja Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute.

“Var teikt, ka es sponsorēju no pilsētas aptiekas to filiāli,” atklāja farmaceite Marija Belaja Kaunatā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt