Lauku infrastruktūras, tostarp ceļu labākai sakārtošanai biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš kā vienu no būtiskām problēmām nosauc ceļu būvnieku un zemnieku komunikācijas trūkumu. Ceļu projektētāji vairumā gadījumu nesaskaņojot lauksaimnieku vajadzības saistībā ar pievadceļiem vai nobrauktuvēm uz laukiem:
''Nav ietvertas samainīšanās vietas jeb kabatas, vienlaikus tiek veidotas nobrauktuves līdzās elektrolīniju stabiem, kas savukārt nav izmantojamas lauksaimniekiem, jo ar kombainiem nevar pārbraukt pāri ceļam caur šīm vietām no lauka uz lauku, jo šie stabi traucē. Tas nozīmē, ka projektēšanas gaitā projektētāji redz, ka ir elektrolīnija, bet precīzu stabu novietojumu reāli dabā viņi nav apskatījuši un rezultātā ir nepilnības. Tāpat ar ūdens novadīšanu uz šiem ceļiem ir problēmas. Līdz ar to ir gana daudz, par ko diskutēt.''
Sestdien, 13.oktobrī, kopīgā lauksaimnieku un ceļu uzturētāju diskusijā plānots vērtēt arī esošo Eiropas finansēto programmu lauku ceļu sakārtošanai, kas, Lazdiņa ieskatā, rezultātus nesot pārāk lēni un arī kvalitāte un izmaksas uz vienu sakārtotu kilometru valstī dažādās vietās atšķiras.
''Šobrīd Lauku atbalsta dienesta programmā veic ceļu rekonstrukciju, bet jāatzīst, ka daži tie ceļi ir biedējoši, pat vasarā braucot. Piemēram, Dobeles pusē Krimūnās nesen nodots ceļš ekspluatācijā, tas klasiskais Latvijas variants – ceļa virsma paaugstināta par metru, izrokam grāvjus, ceļu veidojam šaurāku, uzreiz ir zināms, ka divas mašīnas vai lauksaimniecības tehnikas te izmainīties nevarēs. Kā tā situācija tiks risināta, šobrīd nav ne jausmas. Jau vairākus gadus notiek šo ceļu projektu īstenošana, un tagad ir laiks tos izvērtēt, lai saprastu vai nākamajā plānošanas periodā turpinām tāpat vai meklējam citus risinājumus,'' klāsta Lazdiņš.
Teju 11 tūkstoši kilometru valsts autoceļu ir ar grants segumu, kas kopumā ir 55% no valsts ceļu kopgaruma. Valsts uzņēmuma “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atzīst, ka, ņemot vērā nepietiekamo finansējumu remontdarbu veikšanai, daudzviet šie ceļi ir sliktā tehniskā stāvoklī. Patlaban darbu prioritāte esot ūdens atvades sistēmas sakārtošana grants ceļiem, īpaši vietās, kur šķīdoņa dēļ ir apgrūtināta ceļa caurbraucamība:
''Domāju, ka noteikti ir plašs lauks šo sadarbību uzlabot. Ir valsts autoceļi, kas ir mūsu pārziņā, bet bieži tur pieslēdzas arī pašvaldību ceļi. Līdz ar to, domājot par šādiem projektiem, kur mēs plānojam veikt ūdens atvades sistēmas grants ceļiem, tad
ideālā variantā mēs saskaņojam droši vien ar pašvaldībām primāri, jo viņiem ir vairāk informācijas. Šobrīd var teikt, ka tas pilnībā nestrādā, un šī diskusija ir viena no iespējam, kur kopā meklēt risinājumus.''
Nešpors papildina, ka arī pašiem ceļu lietotājiem, īpaši ar smago tehniku, vairāk jāievēro atsevišķi ierobežojumi, kad tas ir īpaši svarīgi, lai nepasliktinātu ceļu stāvokli vēl vairāk:
''Rudenī un pavasarī, kad grants ceļu stāvoklis pasliktinās, citreiz ir novērojams, ka pat tad, ja uzlikti masas ierobežojumi, lai uz laiku saudzīgāk izturētos pret šo ceļu, arī lauksaimnieki un mežu izstrādātāji to ne vienmēr ievēro. Rezultātā mēdz sabojāt ceļu tik tālu, ka arī vasarā tas vairs nav caurbraucams. Arī šī izpratne ir vairāk jāvairo.''
Diskusija par lauku ceļiem noritēs šodien pulksten divos izstāžu kompleksā ''Rāmava''. Bez lauksaimniekiem un ceļu uzturētājiem, arī “Latvijas Valsts ceļu” vadība skaidrošot realitāti un nākotnes plānus saistībā ar lauku reģionu ceļiem Latvijā.
