Latviju līdz 2020.gadam grib padarīt par pasaules zaļāko valsti

Nacionālā attīstības plāna (NAP) vīzijā ekonomiskā izrāviena vadmotīvs ir "Latvija 2020.gadā - zaļākā valsts pasaulē", un tā ir vīzija par Latviju kā tīru, efektīvu, koncentrētu, radošu un konkurētspējīgu Eiropas valsti.

Nacionālā attīstības plāna (NAP) vīzijā ekonomiskā izrāviena vadmotīvs ir "Latvija 2020.gadā - zaļākā valsts pasaulē", un tā ir vīzija par Latviju kā tīru, efektīvu, koncentrētu, radošu un konkurētspējīgu Eiropas valsti.

"Zaļākā valsts pasaulē ir vīzija, ko piepildīt gribētu daudzas pasaules valstis, taču Latvija, atšķirībā no tām, ir dažu soļu attālumā no tās, starptautiskā pētījumā jau būdama novērtēta kā 2.zaļākā valsts pasaulē," teikts dokumentā, kuru rīt valdības sēdē plāno prezentēt izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Šīs būšot papildinošs dokuments, kuru lūgs iekļaut Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādātajā NAP sākotnējā redakcijā.

Dokumenta sadaļā, kas attiecās uz prioritātēm saistībā ar bērniem un ģimeni, teikts, ka Latvija būs vieta, kurā bērnu radīšana ir tikai vecāku personiskas izvēles jautājums, jo radītā sociālā vide ir tāda, lai šis lēmums tiktu pieņemts droši, bez raizēm par ekonomiskām sekām un sociālo nodrošinājumu. Tāpat Latvijā jaunajām māmiņām tiek garantētas māmiņu algas visu bērnu kopšanas atvaļinājuma laiku, vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts, nodrošināti progresīvi nodokļu atvieglojumi par katru aizgādībā esošo bērnu.

Arī pirmskolas izglītības iestādes ir pieejamas ikvienam no pusotra gada vecuma. Savukārt bez aizgādniecības atstātiem bērniem tiek nodrošināta iekļaušana uzticamās un atbildīgās ģimenēs, kas līdz ar lēmumu adoptēt saņem sociālu nodrošinājumu. Bērni ar īpašām vajadzībām gaitas bērnudārzos uzsāk kopā ar visiem pārējiem bērniem. Valsts nodrošina visu nepieciešamo viņu pilnvērtīgai izglītībai un audzināšanai.

Izglītības jomas prioritātes paredz, ka moderni, efektīvi un videi draudzīgi iekārtotas Latvijas skolas visas valsts mērogā piedāvā noteiktu pārdomātu mācību satura kodolu, kas kalpo kā pamats jauno cilvēku kompetenču un prasmju attīstībai. Vecāki ir aktīvi izglītības procesa dalībnieki, izvēloties, kurp sūtīt savus bērnus, balso par labākajām skolām ar savu nodokļu maksātāju naudu. Ikviena skola ir ieinteresēta pilnveidot savu mācību vidi un tiekties uz labiem rezultātiem, jo tiešā veidā konkurē ar citām skolām par publisko finansējumu.

Mācību process un priekšmetu pasniegšana skolās tiek nodrošināta vairākās valodās, kas, jau sākot ar pirmajām skolas gaitām, gatavo jauniešus par konkurētspējīgiem starptautiskā darba tirgus spēlētājiem, teikts NAP vīzijā.

Plānots, ka skolotāja profesija būs prestiža un sabiedrībā augstu novērtēta - par skolotājiem kļūst tikai spējīgākie un daudzpusīgākie sabiedrības pārstāvji un, nonākot skolā, to darbs un atlīdzība ir pakļauti nacionāla mēroga motivācijas sistēmai, kas līdz ar katru profesionālās pilnveides soli nodrošina atalgojuma pieaugumu. Skolotājiem tiek sniegts plašs metodiskais un satura atbalsts mācību darba organizēšanai un sevis pilnveidošanai.

Tāpat vīzijas dokuments paredz to, ka Latvijā ir nedaudzas, bet starptautiski konkurētspējīgas augstskolas, kas nedublē studiju programmas un kurās darbojas starptautisks un augsti kvalificēts akadēmiskais personāls, ko izvēlas neatkarīgas augstskolu padomes. Studiju programmas tiek nodrošinātas dažādās valodās un augstākā izglītība ir kļuvusi par plaši pieprasītu Latvijas eksporta preci, sevišķi Austrumu reģionā un bijušajās NVS valstīs. Ikvienam Latvijas studentam ir iespēja studiju maksas segšanai iegūt valsts finansējumu, kuru ilgtermiņā tie pakāpeniski atmaksā valstij īpaša nodokļa veidā. Savukārt Latvijas zinātne būs koncentrēta nedaudzos pasaules līmenī konkurētspējīgos zinātniskos institūtos, kam attiecīgi daudz lielākā apmērā tiek piešķirts valsts budžeta atvēlētais finansējums. Plānots, ka, pateicoties valdības un uzņēmēju mērķtiecīgam kopdarbam, kopējie ekonomikas ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 2020.gadā sasniegs 1,5% no iekšzemes kopprodukta.

Tāpat Latvijas valdība atzīst un uzskata par saistošu virzību uz stratēģijā "ES 2020" izvirzīto mērķi, 2020.gadā nodarbināt vismaz 73% darbspējīgo iedzīvotāju 20-64 gadu vecumā.

"Latvijas ekonomikas pamats ir efektīva, pārdomāta un koncentrēta resursu izmantošana, valstij atbildīgi īstenojot budžeta politiku. Visiem spēkiem tiek veicināts arvien lielāks eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā. Mūsu vietējie resursi ir zeme, koksne, pārtikas ražošana un ūdens. Komersanti tiek mudināti regulāri pārvērtēt savu resursu izmantošanas efektivitāti un darba ražīgumu, un Latvija eksportē no saviem resursiem iespējami pārstrādātus produktus ar pieaugošu pievienoto vērtību. Aizvien mazāk no mūsu resursiem nonāk citās valstīs izejmateriālu veidā. Apstrādes rūpniecība ir būtisks ekonomikas mugurkauls un tās īpatsvars kopējā ekonomikas struktūrā pieaugs līdz 20% no kopējās tautsaimniecības pienesuma 2020.gadā," teikts dokumentā.

Plāns paredz, ka kopējais nodokļu īpatsvars pieaugs patēriņa un kapitāla jomās, taču cilvēki tos maksā, jo redz un saprot sasaisti starp nomaksātajiem nodokļiem, to izlietojumu un kopējo labumu. Galveno nodokļu slogu pārceļot uz patēriņa un kapitāla jomām, netieši tika ieviesta nodokļu progresivitāte, kas paredz, ka cilvēki, kam pieder lieli resursi, maksā vairāk.

Dokumentā teiks, ka ēnu ekonomikas īpatsvars līdz 2020.gadam sarūks līdz 15%, un nodokļu nemaksāšana kļūs aizvien grūtāka, jo vairāk nekā 96% visu norēķinu notika elektroniski.

Galvenais valdības uzņēmējdarbības atbalsta instruments būs valsts mērķtiecīgi dibinātas aģentūras katrā Latvijas vēsturiskajā reģionā - Kurzemē, Zemgalē, Latgalē, Vidzemē un Rīgā, kas pēc vienas pieturas aģentūras principa apvieno visus valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus un fokusē tos darba vietu radīšanai un uzņēmējdarbības atbalstam reģionā.

Savukārt sabiedrības veselības jomas galvenā prioritāte ir veselības profilakses pasākumi, kas fokusējas uz veselīgu, ekoloģisku dzīvesveidu, kā arī alkoholisma, smēķēšanas un citu kaitīgu ieradumu mazināšanu. Arī e-veselības sistēma ļaus jebkuram ģimenes ārstam nepieciešamības gadījumā piekļūt interaktīvai speciālista konsultācijai, kas ļauj gan savlaicīgi diagnosticēt, gan ārstēt pacientus ne tikai reģionālajos centros, bet arī mazāk apdzīvotās teritorijās.

Paredzēts, ka energoefektivitāte kļūst par vienu no valsts attīstības dzinuļiem.

Tikmēr kultūras un vērtību jomā tiek uzsvērts, ka Latvija ir patstāvīga Eiropas un NATO struktūrās cieši integrēta un respektēta nacionāla valsts. Valsts pamatvērtība esot tās nacionālā kultūra, kuras radīšanā un uzturēšanā aktīvi līdzdarbojas visas Latvijā dzīvojošās etniskās grupas. Latviešu valoda kalpo par valsts pamatu un līdzekli, kā valsts īsteno varu. Kultūras galvenā mēraukla ir radoša izcilība, iedzīvotāju līdzdalība un ekonomiska atdeve, taču vienlaikus neatslābstoša uzmanība tiek veltīta Latvijas etniskās kultūras bagāžas uzturēšanai.

Plānots, ka ikvienam skolēnam, studentam un pensionāram būs iespēja gada laikā apmeklēt noteiktu skaitu pasākumu no valsts atbalstītu kultūras notikumu klāsta. Mērķtiecīgi stimulētas kultūras un sporta aktivitātes kalpo par pamatu sabiedrības integrācijai, sociālo barjeru pārvarēšanai un dažādu sabiedrības grupu kopdarbībai, teikts dokumentā.

Dokuments paredz, ka "Latvijas sabiedrība un visas tās etniskās grupas smelsies informāciju vienotā, savstarpēji saistītā un uzticamā informācijas telpā", kas tiks panākts, "efektivizējot un koncentrējot resursus konkurētspējīga sabiedriska medija attīstīšanai un uzturēšanai". Nodrošinot iedzīvotājiem interesantu, analītisku un uzticamu informācijas klāstu, tiek panākts, ka tas ir saistošs un uzrunā visus šīs valsts iedzīvotājus.

Tikmēr Latvijas ārpolitikas galvenais uzdevums saglabāsies paredzams un nemainīgs - valsts ārējās drošības un ekonomiskās konkurētspējas tālāka nostiprināšana, kā arī labu savstarpējas izdevības un cieņas balstītu attiecību uzturēšana ar kaimiņvalstīm.

NAP ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.

NAP vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens, kas nozīmē stabilu pamatu ielikšanu valsts attīstībai ilgtermiņā, veidojot ilgtspējīgu valsts tautas saimniecības nākotni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti