Panorāma

Amata likvidēšana apdraud kultūras mantojumu?

Panorāma

Otro dienu turpinās eksperiments Zolitūdē

Valsts prezidenta vizīte Turcijā

Latvijas un Turcijas prezidenti: Sadarbībai ir nākotne visās jomās

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītē Turcijā trešdien ticies ar Turcijas prezidentu Abdullahu Gilu, un abu prezidentu divpusējā sarunā un paplašinātajā sarunā starp valstu delegācijām tika skartas visas nozīmīgāko divpusējo, kā arī starptautiski aktuālo jautājumu grupas, paužot vienotu izpratni par to risināšanas iespējām, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Abu valstu vadītāji uzsvēra seno diplomātisko attiecību vēsturi starp Latviju un Turciju, kas aizsākās 1925.gadā, kā arī to, ka Turcija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju un inkorporāciju PSRS. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991.gadā un sāka abpusēji ieinteresētu attīstību, par ko kopīgajā preses konferencē īpaši minēja Turcijas prezidents, izceļot Latvijas kā ekonomiski augošas valsts piemēru citu Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, kā arī pieminot nozīmīgo desmitgadi kopš Latvijas iestāšanās NATO.

Valsts prezidents Andris Bērziņš šai sakarībā īpaši pateicās Turcijai par tās sniegto atbalstu Latvijai gan ceļā uz NATO, gan arī šobrīd, risinot aliansei nozīmīgus jautājumus jauno ģeopolitisko izaicinājumu kontekstā.

„Sadarbība NATO ietvaros šodien uz Krievijas agresīvās rīcības fona Ukrainā iegūst jaunu nozīmi. Pareizāk būtu teikt, ka drošības situācijas izmaiņas Eiropā un Tuvajos Austrumos piespiež NATO atgriezties pie sava pamatuzdevuma – kolektīvās drošības,” atzina Valsts prezidents.

Pārrunājot notikumus Ukrainā un Krievijas rīcību, abi prezidenti pauda vienotu pozīciju par Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, kā arī Krimas aneksijas neatzīšanu. Īpaši uzsverot Turcijas ieinteresētību Melnās jūras reģiona valstu stabilitātē, Turcijas prezidents pauda uzskatu, ka saspīlējums jāmazina diplomātiskā ceļā, ievērojot starptautiskās tiesības. Vienlaikus būtisks aspekts Turcijai ir Krimas tatāri, kuru situācijai Turcija rūpīgi seko līdzi.

Viena no būtiskākajām sadarbības tēmām starptautiskajā līmenī ir Turcijas virzība uz ES, kam nozīmīgu sarunas laiku veltīja arī abi prezidenti. Lai gan jau 1999.gadā Turcija tika oficiāli atzīta par ES kandidātvalsti un 2004.gadā Eiropas Komisija rekomendēja uzsākt ES iestāšanās sarunas ar Turciju, sarunu process par tās iestāšanos joprojām nav noslēdzies. Ir pat sarunu sadaļas, kas vēl nav atvērtas.

„No savas puses atbalstām Turcijas pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas Savienības dalībvalstu saimē,” norādīja Bērziņš.

Turcijas prezidents Abdullahs Gils īpaši pieskārās sarunu blokam par enerģētiku, kas šobrīd varētu būt ļoti nozīmīgs ne tikai Turcijai, bet arī ES valstīm enerģētikas piegāžu avotu diversifikācijas dēļ. Ekonomiskās sadarbības paplašināšanas jomā abi prezidenti vērsa uzmanību uz konteinervilcienu līnijas „Zubr” attīstības nozīmi, ko pozitīvi novērtējusi arī Turcijas puse.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālā vizīte Turcijā sākās ar Ataturka mauzoleja apmeklējumu un vainaga nolikšanas ceremoniju, kam sekoja svinīga sagaidīšana pie pils ar īpašu goda izrādīšanu, jo pirmo reizi pēc vairākām desmitgadēm sagaidīšanas ceremonijā no jauna piedalījās kavalērijas goda sardze, kas pavadīja Valsts prezidenta automašīnu.

Preses konferences noslēgumā Andris Bērziņš aicināja klātesošos apmeklēt Rīgu kā 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti