Tikmēr žurnāliste Jeļena Fedorova un Latvijas Ukraiņu kongresa vadītājs Mikola Pavļuks Krievijas rīcībai velta iznīcinošu kritiku.
21.gadsimtā runāt par karu vispār ir primitīvi. Cilvēki ir sasnieguši augstu attīstības līmeni – vismaz tā tiek afišēts. Patlaban notiekošais pat nav aizvēsturiskas sabiedrības cienīgi, tas vienkārši ir princips – redzu upuri un man viņš jāpiebeidz,” Ukrainā notiekošo raksturo Fedorova.
„Šobrīd man tiešām gribētos saprast Krievijas oficiālo pozīciju. Kāpēc notiek iebrukums? Ko viņi atbrīvo? Kā tieši iebrukums palīdz Ukrainai? Domāju, ka [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina stratēģiskais plāns ir atrast sauszemes ceļu uz Krimu, jo tuvojas ziema un uz turieni vajag vest produktus un citu palīdzību. Stratēģiski šis ir ļoti izdevīgs brīdis, lai izlauztu sev ceļu. Izvēlēts laiks, kad Ukraina ir vāja,” sprieda Fedorova.
Savukārt Mikola Pavļuks stāstīja, ka Ukraiņu kongress plāno piketēt pie ASV vēstniecības, arī pie Francijas un Vācijas vēstniecībām, jo valstis deva garantijas.
„Ukraina taču atbruņojās! Kāpēc Ukrainas armijai tagad tāds stāvoklis – tāpēc, ka tā nedomāja karot, tā labprātīgi atdeva ieročus. Saprotiet, ir garantijas, kuras jūs apsolījāt! Kāpēc visa pasaule tagad skatās, kas tur notiek? Ziniet, tas var notikt ar jebkuru valsti, jo Putinam ir nospļauties uz starptautiskajiem līgumiem un tiesībām. Viņš visam ir pārvilcis strīpu, un šodien vairs nekādas garantijas nevienam neviens nevar dot,” norādīja Pavļuks.
Ir cerība, ka Eiropas Savienība, Amerika un Kanāda palīdzēs, lai arī ir grūti tam tagad noticēt. Man tas viss ir ļoti sāpīgi, bet ko darīt? Cīnīsimies, un ja būs nepieciešams veidosim arī internacionālos bataljonus, lai aizstāvētu Ukrainu, jo mums, ukraiņiem, nav vienalga, kas tur notiek, mēs negribam, ka agresors un krievi mīda Ukrainas zemi un nogalina ukraiņus,” uzsvēra Pavļuks.
Jau vēstīts, ka pēc martā notikušās Krimas aneksijas aprīlī Ukrainas austrumu reģionos aktivizējās prokreiviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulāras daļas iebruka Ukrainā.
