Iemesls pārsvarā ir cenu starpība un iespēja saņemt pakalpojumus, kas pašu mājās nav pieejami.
Augstkalni no tuvākās kaimiņvalsts pilsētiņas Žagares šķir septiņi kilometri, un lai gan ceļš Latvijas pusē pēc sniega nokušanas ir vienās bedrēs, pierobežas ļaudis to mēro vismaz reizi nedēļā.
Augstkalnes iedzīvotāja Inese stāsta, ka uz kaimiņvalsti brauc, jo tur var izņemt skaidru naudu, “veikalā var noņemt tikai ar SEB karti, man ir “Swedbank”, tamdēļ es braucu arī iepirkties”.
Visbiežāk no Lietuvas uz Latvijas pusi tiek vesti ikdienišķi pārtikas produkti, un ne jau tāpēc, ka Augstkalnē nebūtu, kur tos nopirkt, bet gan tāpēc, ka tur tie lētāki.
Augstkalnes iedzīvotājs Alvis stāsta, ka Latvijā “maizīte, tas mazais 350 gramu kukulītis maksā 58 centus, bet pie viņiem 800 gramu kukulis - 45 centus”.
Tērvetes iedzīvotāja Līga atklāja, ka Lietuvā pirktas ragavas bērnam, “jo tur ir daudz lētāk”, arī milti un citas preces tur ir nedaudz lētākas.
Degviela Lietuvas pierobežā gan ir aptuveni tādā pašā cenā kā otrpus robežai, un tā nav starp latviešu iecienītākajām precēm, bet gāzes balonus gan teju visi pagasta ļaudis ved no kaimiņiem.
Augstkalnes iedzīvotājs Alvis skaidro, ka Latvijā “gāze - 29 eiro, no vienas trubas viss tas ņemts, bet pie viņiem- 14 eiro, es aizbraucu, divus balonus paņemu”.
Augstkalnes iedzīvotājs Voldemārs piebilst, ka arī puķes Lietuvā ir lētākas, un daudzi brauc pēc tām. “Kāpēc pie mums viss ir dārgāks? Tāpēc, ka valstij vajag lielus nodokļus,” spriež Voldemārs.
Veikalnieki kameras priekšā runāt nevēlējās, vien bilda, ka vietējo ļaužu iepirkšanās braucieni esot jūtami, bet samazināt cenas, lai tās būtu konkurētspējīgas ar kaimiņiem, neesot iespējams.
