Sekojot Eiropas Savienības piemēram, arī Latvija izstrādājusi stratēģiju, kā līdz 2050. gadam valsts saimniecību padarīt klimatneitrālu. Valdība arī apstiprinājusi plānu tuvākajai desmitgadei ar vairāk nekā 100 pasākumiem, kā samazināt siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas. Pārsvarā ministrijām uzdots tiesību aktos par nodokļiem, Eiropas fondu sadali un citām jomām dažādas priekšrocības paredzēt videi draudzīgiem risinājumiem.
"Šīs nav prasības, kas mums ir ar gariem zobiem jāizpilda. Tā ir iespēja skaidri nospraust ceļu, kā mūsu ekonomika nākamajos gados un nākamajos gadu desmitos varētu veiksmīgi attīstīties," sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Pašlaik visvairāk izmešu Latvijā rada enerģijas ražošana, taču otrs lielākais piesārņotājs ir transports, it sevišķi novecojušās automašīnas.
Tāpēc viens no uzdevumiem ir līdz 2022. gada beigām izstrādāt noteikumus, kā valstij finansiāli atbalstīt gan uzņēmumus, gan privātpersonas, kas vēlēsies iegādāties elektriskos vai cita veida dabai nekaitīgus auto. Šim mērķim plānā ierakstīti 30 miljoni eiro, ar ko desmit gadu laikā atbalstīt 15 tūkstošu jaunu transportlīdzekļu iegādi.
"Gadījumā, ja attīstās ļoti strauji elektroauto, elektroenerģijas uzglabāšana, un arī līdz ar to kļūst diezgan lēts un pieejams šis transportlīdzeklis, valstij būtu iespējas subsidēt, bet tas ir tādā plāna veidā un skatīsimies, kā attīstīsies šīs tehnoloģijas," stāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV").
Naudu plānots ņemt ne tikai no valsts budžeta, bet arī Eiropas struktūrfondiem, kā arī emisiju kvotu izsolīšanas. Ekonomikas ministrs gan atzīst – lēmums iekļaut klimata plānā subsīdijas elektrisko auto iegādei pieņemts arī tāpēc, lai plāns nebūtu vēlreiz jāsaskaņo ar Eiropas Savienību gadījumā, ja Latvija tiešām lems par auto iegādi iedzīvotājiem piemaksāt. Vai tas tiešām notiks, ir atkarīgs no pieejamā naudas apjoma pēc trim gadiem.
To, ka autoparks Latvijā jāatjauno, uzsver arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!"). Viņš norādīja – ministrija jau domā veidus, kā ar mazu summu palīdzēt pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem iegādāties videi nekaitīgākus auto.
"Mēs nevis dalītu valsts naudu kā līdzmaksājumu, bet drīzāk stimulētu labāku finanšu pieejamību, piemēram, subsidējot līzinga aizdevumu. Izmantojot finanšu instrumentu pieeju, mēs varētu arī atbalstu sniegt lielākam potenciālo patērētāju lokam," stāstīja ministrs.
Arī Pūce uzsvēra, ka valsts varēs palīdzēt iegādāties elektriskās automašīnas tikai tad, kad tās kļūs lētākas. Viens no iespējamajiem nosacījumiem, lai saņemtu valsts atbalstu – līdz ar elektriskā auto iegādi iepriekšējā mašīna, kas darbināta ar fosilo degvielu, jānoraksta.
