Latvijas iedzīvotāji ir kūtri mantojuma lietu sakārtošanā

Iedzīvotāju attieksme pret mantojuma lietu sakārtošanu arvien ir visnotaļ vieglprātīga. Par to, aptaujājot 700 respondentus, pārliecinājies „Swedbank” Finanšu institūts. Aptaujas rezultāti liecina, ka deviņi no desmit iedzīvotājiem atzīst, ka par mantojuma lietām būtu jāparūpējas jau savlaicīgi, tomēr praksē to ir izdarījis vien retais.

Latvijas iedzīvotāji ir kūtri mantojuma lietu sakārtošanāMadara Fridrihsone

    Pēdējo piecu gadu laikā vērā ņemami pieaudzis tādu mantojuma lietu skaits, kur mantojuma atstājējs savu gribu par mantojuma sadali paudis testamentā. Proti, vēl 2013.gadā tikai 15% mantojuma lietu mantojuma sadale notika atbilstoši testamentam, bet

    pērn jau aptuveni trešdaļa mantojuma atstājēju bija parūpējušies par testamentu.

    Tomēr arī mantojuma lietu savlaicīgā sakārtošanā Latvijas iedzīvotāji ievērojami atpaliek no ziemeļu kaimiņiem igauņiem. „Tā statistika ir apgriezti proporcionāla. Ja mums aptuveni 33% gadījumu no mantojuma lietām, kas ir aptuveni 12 tūkstoši gadā, ir testamenti, tad Igaunijā 2017.gadā 71% gadījumu bija testamenti. Tas nozīmē, ka cilvēki ir pragmatiskāki, vairāk domā par to, ka viņi pieņem lēmumus,” stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

    Daļēji šajā situācijā varētu būt vainojams informācijas trūkums, taču notāru novērojumi liecina, ka iedzīvotāju vidū valda pārliecība, ka mantojuma lietas ir ļoti delikātas. Kā apliecinājumu tam Piziča min faktu, ka testamentu skaits strauji pieaudzis pēc tam, kad Saeima atcēla likuma normu, kas paģērēja testamenta apliecināšanas procesā iesaistīt lieciniekus.

    „Atsakoties no lieciniekiem, cilvēks tā kā varēja savas lietas vairāk diskrēti runāt ar notāru,” norāda Piziča.

    Iedzīvotāju attieksmi pret juridiskās puses sakārtošanu ar mantojuma atstāšanu saistītajos jautājumos nesen pētīja „Swedbank” Finanšu institūts. Aptaujā secināts, ka aptuveni trešdaļa iedzīvotāju vispār īsti nezina, kas darāms, lai savlaicīgi nokārtotu mantojuma lietas. Vēl mazāk ir tādu, kas paši tās jau nokārtojuši.

    „Tikai retais praksē to ir izdarījis. Ir tāda kā piecdesmit gadu robežšķirtne, pie kuras daudz lielāks respondentu skaits norāda gan par informētību gan par to, kādas ir iespējas juridiski sakārtot mantojuma lietas, gan par rīcību. Izskatās, ka cilvēki mūža otrajā pusē vairāk par šīm lietām padomā,” stāsta „Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

    Tikai aptuveni piektdaļa iedzīvotāju ir informēti par to, ka mantot var ne tikai īpašumus, bet arīdzan parādsaistības.

    Praksē tas var nozīmēt nepatīkamus pārsteigumus. „Saņemot mantojumu, ir ārkārtīgi svarīgs laika termiņš, kurā piesakās, kad ir uzsākta mantojuma lieta, jo tad ir iespēja mantojuma saņēmējam sevi finansiāli pasargāt pret šīm parādsaistībām,” skaidro Kropa.

    Testamenta sagatavošana un apstiprināšana izmaksā aptuveni 60 eiro, taču ne vienmēr mantojuma lietu sakārtošanai nepieciešams tieši testaments.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti