Latvija ceturtdien kļuvusi par Eiropas Savienības politisko centru – oficiāli atklāta Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Latvija ir lieliski sagatavojusies šim uzdevumam, tā secinājis Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, kurš Rīgā ieradies ar visu savu komandu.
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, atklājot prezidentūru, uzsvēra - jo spēcīgāka kļūs ES, jo lielākā būs tās ietekme ārpolitiskajos procesos, jo tālredzīgāki būsim, jo vairāk sabiedroto iegūsim un paplašināsim sadarbības partneru loku tālu aiz Eiropas robežām
Savukārt Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks sacīja, ka gada sākumā daudzi palūkojas uz sevi un apņemas atmest smēķēšanu vai nomest dažus kilogramus, bet jau pēc dažām nedēļām šīs apņemšanās aizmirst, bet Latvijas prezidentūras apņemšanās nedrīkst aizmirst un tās jāievēro.
Konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa, Eiropa pasaulē – šīs ir trīs Latvijas prezidentūras prioritātes, par kurām ceturtdien, Latvijas valdībai Rīgā tiekoties ar Eiropas Komisiju, stāstīja premjerministre Laimdota Straujuma, kas īpaši akcentēja tā dēvēto Junkera investīciju plānu.
„Mēs pārrunājām investīciju plāna ieviešanu, es uzskatu, ka tas, kā komisija gatavojas piedāvāt šo plānu, ir Eiropas pāriešana uz biznesa domāšanu,” sacīja Straujuma, norādot, ka sagatavošanās plāna ieviešanai būs viens no Latvijas prezidentūras galvenajiem rezultātiem.
Straujuma ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru apsprieda arī atbalstu Ukrainai.
Pēc tikšanās Junkers paziņoja, ka Eiropas Komisija ceturtdien ir ierosinājusi jaunu makrofinansiālo palīdzību Ukrainai 1,8 miljardu eiro apmērā, ko sniegs vidējā termiņa aizdevuma veidā. Programma gan vēl būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam, taču Junkers norādīja, ka šī iecere liecina - Eiropa vienprātīgi atbalsta Ukrainu un jaunās valdības reformu programmu.
Attiecības ar Ukrainu ir saistītas arī ar vienu no Latvijas prezidentūras prioritātēm – Eiropas stiprināšanu pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni pauda cerību, ka Latvija spēs domāt par kaimiņattiecību politiku ne tikai Austrumeiropā.
„Es gribētu uzsvērt lielo iespēju, kas mums ir līdz ar Latvijas prezidentūru, strādāt ar kaimiņattiecību politiku. Ja mēs sakām, ka Eiropas Savienībai ir līdzvērtīgi jāstrādā gan ar austrumu, gan ar dienvidu kaimiņiem, un es te gribētu pieminēt arī ziemeļu dimensiju, Arktiku, tad šī ir lieliska iespēja parādīt, ka Ziemeļaustrumu valsts, kura ir prezidējošā, var labi tikt galā arī ar kaimiņattiecībām dienvidos, kur šajos laikos problēmu netrūkst,” pauda Mogerīni.
Mogerīni ar Latvijas prezidentūru saista arī lielas cerības Ukrainas krīzes risināšanā, ko apstiprināja arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotība”).
Ministrs ar Mogrīni apsprieda gaidāmo vizīti Kijevā un Maskavā, kas notiks jau šonedēļ, un vienojās, ka jāmēģina rast politisks dialogs, jauns izrāviens attiecībās ar Krieviju saistībā ar Ukrainas krīzi.
Nenoliedzami, būtisku iespaidu uz prezidentūras atklāšanu atstāja arī trešdienas traģiskie notikumi Parīzē – teroristu uzbrukums satīriskā žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijai. Eiropas Savienības valstu karogi pie Gaismas pils bija nolaisti pusmastā, bet preses konference tika sākta ar klusuma brīdi. Arī vairums jautājumu bija saistīti ar notikušo, tāpēc Straujuma uzsvēra, ka pretterorisma tēma būs svarīga arī mūsu prezidentūras laikā.
„Protams, katras valsts atbildīgiem dienestiem, katram savā valstī jāveic atbilstošie darbi, bet EK kopā ar dalībvalstīm strādās dažādos jautājumos, lai terorisms nesagrautu mūsu ticību vienam pret otru un nesagrautu tās brīvības, kas mums ir,” sacīja Straujuma.
Drošības situācija Eiropā pēc terorakta Parīzē apspriesta arī Rinkēviča un Mogerīni tikšanās laikā. Eiropas Savienība esot pilna apņēmība prezidentūras laikā ar šiem jautājumiem strādāt un panākt rezultātus lielākas drošības ziņā.
„Mums būtu jāskatās uz vienotāku pieeju, kā mēs juridiski vienoti Eiropas Savienībā rīkojamies ar tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kā mēs krimināltiesiskā veidā reaģējam uz šo cilvēku atrašanos teroristu organizācijās. Un ne visās valstīs ir vienāda attieksme, arī šeit Latvijā mums ir ziņas vismaz par vienu iespējamu cilvēku, kas atrodas Sīrijā un mums ir jādomā par kopēju - Eiropas Savienības nostāju,” uzsvēra Rinkēvičs.
„Cīņa pret terorismu ir viens no izaicinājumiem, un tas nav saistīts tikai ar drošību un politiku, bet arī kultūras jautājums. Mums ir jānodala vārds terorisms no vārda islāms. Nevienu reliģiju nedrīkst izmantot, lai pamatotu tik barbarisku un necilvēcīgu rīcību. Es domāju, ka šie kultūras izaicinājumi būs mūsu Eiropas darbības centrā,” savukārt norādīja Mogerīni.
Tāpat esot jādomā, kā Eiropas Savienībā reaģēt stratēģiskajā komunikācijā, piemēram, sociālajos medijos pret atklātiem terorismu veicinošiem tekstiem.
Šovakar prezidentūras atklāšana tiek ieskandināta Latvijas Nacionālajā operā, savukārt rīt Nacionālajā bibliotēkā notiks Eiropas tematiskajam – attīstības gadam – veltīta konference.
