Dānijas kroņprincis Frederiks un kroņprincese Mērija ierodas kā vieni no pēdējiem augstajiem viesiem Rīgā Latvijas simtgades zīmē, izceļot abu valstu īpašās attiecības. Kroņprincim Frederikam tā ir zināma atgriešanās savā akadēmiskajā pagātnē, studiju laikā viņš pētīja Baltijas valstu ārpolitiku, kuras atbalstīšanā neatkarības laikā Dānija spēlēja nozīmīgu diplomātisku lomu.
Vēlāk dāņi bija vieni no ciešākajiem baltiešu sabiedrotajiem ceļā uz Eiropas Savienību un īpaši – NATO. Dāņu iznīcinātāji jau sešās misijās sargājuši Baltijas debesis, pašlaik Igaunijā izvietoti dāņu karavīri NATO kaujas grupas sastāvā, bet Latvijā Dānija ir viena no valstīm, kas Ādažos veidos pastāvīgas Daudznacionālās divīzijas štābu.
Arī pašam kroņprincim Frederikam, kā karaliskajās ģimenēs ierasts, militārā karjera nav sveša – viņš savulaik dienējis visos trijos bruņoto spēku atzaros un ieguvis īpaši prestižo Dānijas jūras spēku īpašo uzdevumu vienības specialitāti.
Rīgā kroņprincis un kroņprincese Mērija, kas dzimusi Austrālijā, apmeklēs dāņu baroka ansambļa “Koncerto Kopenhagen” koncertu, kas ir veltījums Latvijas simtgadei, bet bijušajā “Scandinavian Tobacco” mājvietā tabakas fabrikā Rīgā viņus iepazīstinās ar īpašu Dānijas dāvinājumu – projektu par fabrikas pārbūvēšanu par jaunu kultūras namu un radošo industriju inkubatoru.
Vizītes noslēgumā karaliskais pāris apmeklēs Nacionālo vēstures muzeju.
Karaliskajai ģimenei Dānijā ir ceremoniāla loma, taču tā ir ļoti populāra. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka monarhiju kopumā un Frederika mātes karalienes Mārgarētes Otrās ceremoniālo valdīšanu pozitīvi vērtē vairāk nekā 80% dāņu.
