Patriarham Kirilam tiek nosūtīta vēstule ar aicinājumu izmantot viņam pieejamās kanoniskās pilnvaras un Latvijas Pareizticīgajai baznīcai izsniegt autokefālijas Tomosu, lai Latvijas Pareizticīgā baznīca varētu ievērot visas tai saistošā Latvijas Pareizticīgās baznīcas likuma prasības, tostarp saziņā ar Latvijas valsti un citām pareizticīgajām baznīcām rīkoties kā pilnībā pastāvīgai un neatkarīgai (autokefālai) baznīcai.
Tieslietu ministrija parakstītu vēstuli nosūtīs Ārlietu ministrijai iesniegšanai Krievijas Patriarhijas ārējo sakaru pārvaldei un tās kopijas nosūtīšanai Krievijas Ārlietu ministrijai.
KONTEKSTS:
Saeima 8. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos Latvijas Pareizticīgās baznīcas likuma grozījumus, ar kuriem mainīts Latvijas Pareizticīgās baznīcas statuss, nosakot, ka tā darbosies pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi.
Līdz šim Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojās zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar šodien pieņemtajiem grozījumiem tiks atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara pār baznīcu Latvijā.
Par likumu nobalsoja 73 deputāti, pret bija trīs, bet viens balsojumā atturējās.
Likumā noteikts, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.
Likumā pilnā mērā nostiprināts baznīcas autokefālais statuss un tas, ka baznīcu vada baznīcas galva, kas ir neatkarīgs no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.
Tāpat noteikts, ka par baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu iecelšanu amatā vai atcelšanu no amata baznīca rakstveidā informēs Valsts prezidenta kanceleju. Pēc tam Valsts prezidenta kanceleja oficiālajā izdevumā paziņos par šīm izmaiņām amatos, kā arī nosūtīs šo informāciju par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru atbildīgajai institūcijai.
Pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka šāds regulējums došot iespēju pārliecināties, vai amatā ievēlētā persona atbilst visām normatīvo aktu prasībām un nacionālās drošības interesēm. Baznīcai līdz 1. oktobrim būs jāpaziņo Valsts prezidenta kancelejai par amatā esošo baznīcas galvu, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem.
Līdz 31. oktobrim baznīcai būs jāsaskaņo savi statūti ar likuma grozījumiem par baznīcas statusu, veicot savos statūtos nepieciešamos grozījumus.
