Mācības valsts valodā vai ukraiņu valodā būs jānodrošina visiem nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, sākot no pirmsskolas izglītības vecuma.
Ministru kabineta ieskatā minētie grozījumi likumā ir atbalstāmi, lai nepilngadīgie Ukrainas civiliedzīvotāji varētu turpmāk veiksmīgi iekļauties Latvijas izglītības sistēmā un sabiedrībā kopumā.
Valdība piekrīt tiesībsarga paustajam viedoklim, ka bērniem, kas bijuši pakļauti militāra konflikta ietekmei, ir sevišķi svarīgi nodrošināt atgriešanos stabilā mācību procesā, jo paredzama ikdiena un rutīnas sajūta palīdz bērniem ātrāk atgūties no pārdzīvotās traumatiskās pieredzes. Taču vienlaikus jau agrīna Ukrainas nepilngadīgā civiliedzīvotāja integrēšana Latvijas sabiedrībā, tostarp izglītības nodrošināšana valsts valodā, radīšot ilgtermiņa pozitīvu ietekmi bērnam, lai veiksmīgi integrētos ne vien vienaudžu vidū, bet arī izglītības sistēmā, sabiedriskajās un pilsoniskajās aktivitātēs.
Saprotot, ka lingvistiskā barjera ir vienlīdz liels izaicinājums kā izglītības programmās valsts valodā, tā arī mazākumtautību izglītības programmās, kā arī saprotot mērķi – nodrošināt kvalitatīva izglītības ieguves procesa organizāciju Ukrainas civiliedzīvotājiem –, valdība identificē, ka Ukrainas bērnu labākajās interesēs ir saņemt izglītību valsts valodā, vienlaikus nodrošinot intensīvus atbalsta pasākumus lingvistisko izaicinājumu pārvarēšanai.
Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 11. jūliju Latvijas izglītības iestādēs kopā ir reģistrēti 3822 Ukrainas civiliedzīvotāji, tajā skaitā mazākumtautību izglītības programmās ir reģistrēti 1463 izglītojamie, no tiem pirmsskolā 377, 1.–9. klasē 1086 izglītojamie, tajā skaitā Rīgas Ukraiņu vidusskolā 121 izglītojamais.
