Attiecīgajos reģistros nav neviena ieraksta. Tas nozīmē, Latvijā ģenētiski modificētos organismus (ĢMO) un kultūraugus neviens legāli neaudzē. Ja gribētu - būtu jāsaņem atzinums par riska izvērtējumu un obligāti jāreģistrējas. Vides aktīvisti saka - tam, ka legāli neviens neaudzē, var ticēt. Eiropā atļauts audzēt tikai vienu modificētu kukurūzas šķirni un vienu kartupeļu šķirni. Ne vienas, ne otras Latvijā nav, jo tās neder mūsu klimatiskajiem apstākļiem. Gandrīz visas pašvaldības ir aizliegušas savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus. No 109 novadiem to nav izdarījuši vien četri. Tāpēc lielākas bažas saistītas ar varbūtību, ka parastām sēklām var būt piejauktas ĢMO sēklas.
Tas faktiski var izjaukt veselu nozari Latvijā. Ja Latvijā novadā, kas ir sevi pasludinājis par ĢMO audzēšanu ierobežojumiem, tiek atrasts ĢMO piejaukums, tas faktiski nozīmē bankrotu," secina biedrības "Zemes draugi" pārstāvis Jānis Ulme.
Tieši tas pērn atklājās Lietuvas ziemeļos, netālu no Latvijas robežas - speciālisti vienā rapšu sēklu paraugā atrada modificēta rapša piejaukumu.
"Ar nejaušiem piejaukumiem ir tā, ka biotehnoloģiju kompānijas it sevišķi pēdējā desmitgadē ir bijušas pietiekami ieinteresētas, lai ĢMO šajās valstīs tiktu sākts audzēts, ka viņas diezgan jauši rada šos piejaukumus, pārdodot sēklu materiālu. Jo viņām nav nekādas atbildības par to," skaidro Ulme.
Taču Latvijā analīzes uz ĢMO klātbūtni sēklās neveic jau septiņus gadus - finasējuma trūkuma dēļ. Bet pirms tam pārbaudēs nekas nesot konstatēts. Pēc Lietuvas gadījuma Zemkopības ministrija sagatavoja grozījumus ĢMO aprites likumā, pastiprinot kontroli un paplašinot inspektoru pilvaras.
"Viņi varēja iet pārbaudīt tikai to lauku, kas reģistrēts ĢMO reģistrā. Bet ar jaunajiem grozījumiem viņi varēs iet uz jebkuru kultūraugu lauku un pārbaudīt," norāda Zemkopības ministrijas speciāliste Everita Kalvāne.
Vienlaikus ar EK tiek saskaņoti Latvijas Ministru kabineta noteikumi par ĢMO līdzāspastāvēšanu. Ja kāds izdomās audzēt, tas būs jāsaskaņo ar kaimiņiem un ĢMO laukam būs jābūt 14 km attālumā no citiem laukiem.
"Pašlaik ir priekšvēlēšanu gaisotne. Komisijā ir liels mēģinājums šādu noteikumu parādīšanos Eiropā nepieļaut. Un tad mēs redzēsims kā tas beigsies Latvijā," domīgs ir Ulme. "Pret to visu laiku ļoti iebilst botehnoloģiju kompānijas un lobijs, Latvijā tie ir 14 km noteikts ar jaunajiem noteikumiem, tas ir viens no lielākajiem Eiropā."
Decembrī EK Vides padomē lems par to, vai atļaut vēl vienas ĢM kukuzūras šķirnes audzēšanu Eiropā.
"2009. gadā Saeimas Eiropas lietu komisija pieņēma lēmumu, ka mēs visos gadījumos, kas attiecas uz ĢMO, balsojam pret. Arī par pārtikas apriti, barības apriti un audzēšanu, pamatojoties uz sabiedrības negatīvo nostāju," saka Kalvāne.
Taču nav zināms, kad Latvijā atsākties analīžu veikšana un pilnvērtī monitorings. Tas būšot atkarīgs no budžeta un laika, kad ĢMO noteikšanai atvēlēs naudu.
