Eiropas Savienībā katra valsts nosaka savu ĢMO piejaukumu līmeni konvencionālās un bioloģiskās sēklās.
Latvija izvēlējusies noteikt "tehnisko nulli", kas ir viszemākais laboratoriski nosakāmais lielums.
Ja sēklās konstatēs 0,1% ĢMO piejaukumu, tad tādas sēklas izplatīt tirgū nedrīkstēs, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” uzsvēra Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta eksperte Inese Aleksejeva.
Laboratoriski ĢMO iespējamību sēklās pārbaudīs "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior"".
Pašlaik ZM noris sarunas, kā šo normu varētu praktiski pielietot.
“Uz doto brīdi šī mehānisma, kā nodrošināt, lai sēklās mums nebūtu šī piejaukuma, mums nav,” raidījumā atzina Aleksejeva.
Izmaiņas likumā arī nosaka, ka Ministru kabinets ik pēc septiņiem gadiem apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu, kura mērķis ir nodrošināt ĢMO kontroli augos un pārtikā.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) un Kanādas tirdzniecības līgums CETA, kuru Latvija ratificēja 23.februārī, neietekmēs ES esošo regulējumu un nacionālos normatīvos aktus attiecībā uz ĢMO, raidījumā uzsvēra Aleksejeva.
Jau ziņots, ka pašreizējā kārtība paredz, ka pašvaldības pašas nosaka ĢM kultūraugu audzēšanas ierobežojumu.
