4. studija

Studijā Dr.Anatolijs Danilāns

4. studija

4. studija

Vai iespējams, ka Latvijas kukurūza un rapsis ir ģenētiski modificēti?

Ģenētiski modificētie organismi - Latvijas laukos un pārtikā nav atrasti

Kukurūza un rapsis ir vieni no biežāk ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), un cilvēki nereti satraucas, vai varam būt droši, ka pie mums Latvijā tos neaudzē. Gandrīz 90% gadījumu augus ģenētiski modificē, lai tie būtu izturīgi pret kaitēkļiem un herbicīdiem, kuru uzdevums ir apkaro nezāles.

ASV Atbildīgo Tehnoloģiju institūta dibinātājs Džefrijs Smits paskaidro, ka ĢMO veidošanā paņem gēnus no vienas sugas un mākslīgi tos ievieto citas sugas DNS, vai arī samaina gēnus vietām vienas sugas ietvaros. Abos gadījumos tas ir pretdabiski.

Savukārt Leontina ir nobažījusies, ka arī Latvijā tiek audzēti un veikalu plauktos nonāk ģenētiski modificētie organismi. Viņa saka, ka Latvijā ir pilni lauki ar kukurūzu un rapsi. Ja pasaulē galvenie ĢMO augi ir kukurūza, rapsis, kokvilna, cukurbietes, arī cukurbietes un soja, vai Latvija ir izņēmuma valsts, kur rapsis nav ĢMO?

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta pārstāvis Gints Lanka uzsver, ka Eiropas Savienībā ir visstingrākā likumdošana par ĢMO kultūraugu audzēšanu un tāda tā ir arī Latvijā, kur to regulē ĢMO aprites likums. Audzētājam būtu jāreģistrējas Augu aizsardzības dienestā, jāizpilda visas līdzāspastāvēšanas prasības, kas ir diezgan drastiskas. "Manuprāt, praktiski neizpildāmas [prasības]," viņš piebilst.

Lielākajā daļa Latvijas pašvaldību ir pieņemti saistošie noteikumi, kas aizliedz ĢMO audzēšanu,

un vien atsevišķos novados vēl pastāv teorētiska iespējamība, ka kāds to varētu darīt. Un, ja darītu, tad tas noteikti būtu zināms.

Zinātniskā institūta “BIOR” vadošā pētniece Lelde Grantiņa-Ieviņa uzsver, ka Eiropas Savienībā iegūtās sēklas tiek sertificētas atbilstoši Starptautiskās sēklu testēšanas asociācijas prasībām, un katrā valstī ir apstiprināts monitoringa plāns. "Mēs pie sevis neaudzējam sēklas ieguvei kukurūzu un rapsi, mēs ievedam visas sēklas audzēšanai," viņa piebilst.

Sēklu izmantošana tiek rūpīgi kontrolēta, līdzīgi pārbaudīti tiek arī pārtikas produkti, kas nonāk veikalu plauktos.

Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Tatjana Marčenkova saka, ka pēdējos trīs gados ir paņemti apmēram 180 paraugu no dažādiem produktiem, kas varētu saturēt gan soju, gan kukurūzu. Nevienā no šiem paraugiem nav konstatēts nedeklarēts ĢMO.

Pat, ja kāds Latvijā vēlētos audzēt ĢMO, Eiropas Savienībā ir atļauta tikai viena vienīga kukurūzas šķirne MON810, kura Latvijā netiek audzēta. Tā kā klimats mums pārāk auksts, nav nepieciešamības cīnīties ar kukurūzas sēklgrauzi. Tomēr Spānijā, Portugālē, Slovākijā, Čehijā un Rumānijā šī modificētā kukurūzas šķirne tiek audzēta un var nonākt arī mūsu veikalu plauktos. Tāpat noteiktas šķirnes ĢMO produktu drīkst importēt no ASV un citām valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Šobrīd kopumā ir tendence, ka ES šādus produktus sākuši mazāk iepirkt, jo tirgus nosacījumus diktē pieprasījums.

Eiropā noteikumi paredz, ka gadījumā, ja produkts ir ģenētiski modificēts, vai tā sastāvu veido vairāk nekā 0,9% modificēta organisma, tam ir jābūt norādītam uz iepakojuma, turklāt šiem produktiem ir jāatrodas nošķirti no pārējās preces. Tiesa, Latvijas tirdzniecības vietās atrast ĢMO produktu tā arī neizdevās.

ES ir šķirņu reģistrs ir pieejams ikvienam interesentam. Ja kāds vēlas konkrētu šķirnes nosaukumu pārbaudīt, tur būs norādīts, vai tā ir konvencionāla vai modificēta šķirne. Turklāt pasaules veselības organizācija, arī ES Pārtikas drošuma aģentūra, nav atzinuši, ka produkti no ĢMO var kaut kādā veidā kaitēt patērētāju veselībai. Ja tas būtu pierādīts, tad šie produkti sen būtu aizliegti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti