Panorāma

Vācija gatava atbalstīt Krievijas naftas embargo

Panorāma

Panorāma

Šogad vairāk kūlas ugunsgrēku

Latvijā šogad vairāk kūlas ugunsgrēku

Saulainais laiks šogad agrāk nekā citus gadus aktivizējis kūlas dedzinātājus. Tāpēc, salīdzinot ar pērno gadu, kūla dedzināta biežāk, glābēji dzēsuši par 200 kūlas ugunsgrēkiem vairāk nekā pērn. Ievērojami postījumi nodarīti dabai un īpašumiem.

Pērno zāli un niedres visbiežāk aizdedzina ļaunprātīgi. Parasti deg vietās, kur īpašumi nav sakopti, saulainā laikā. Šogad līdz 2. maijam visā Latvijā ugunsdzēsēji dzēsuši 1244 kūlas ugunsgrēkus. Vienu visai lielu vakar Rīgā. Piemēram, Bolderājā uguns ir izpostījusi niedres astoņu hektāru platībā. Degšana ir bijusi trīs neatkarīgās vietās viena otrai blakus. Divas pa pusotram hektāram un viena lielāka – piecus hektārus plaša.

Kūlas ugunsgrēki īpaši vējainā laikā izplatās ļoti strauji. Uguns iznīcina dzīvās radības, nereti pārmetas uz dzīvojamām ēkām, mežiem. Lai gan ik gadu par īpašumu nesakārtošanu īpašniekus mēdz sodīt arī preventīvi, tāpat audzina arī sociālajās kampaņās, kūlas dedzināšanas tradīcija nav mazinājusies – tieši pretēji.

Šogad, pateicoties saulainajam laikam, kūlu sāka dedzināt agrāk, jau martā.

"Tas daudzums ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pagājušogad līdz 2. maijam bija tikai 1000 kūlas ugunsgrēku, šogad jau par 200 notikumiem vairāk," stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes 5. daļas komandieris Andrejs Kotovs. "Pārsvarā tā arī ir tīša dedzināšana, un kūla deg tur, kur īpašumi nav sakopti.

Principā saimniekiem nevajadzētu aizmirst par to, ka regulāri jāpļauj zāle, lai neveidojas kūla,

jo arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir tiesīgs uzlikt naudas sodu gan fiziskajām personām, kas ir līdz 280 eiro, gan juridiskām personām vēl vairāk, – 1000 eiro naudassods."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt