Aviokompāniju pasažieru datu reģistrs paredz, ka pārvadātājam informācija par pasažieri - vārds, uzvārds, personas kods un lidojuma galamērķis būs jānodod, piemēram, Drošības policijai (DP), kas šos datus var analizēt. Iekšlietu ministrs darīšot visu, lai Saeimā šādu likumu pieņemtu līdz vasarai, kad parlaments dosies vasaras brīvdienās. Ja ES pieņemtu direktīvu par pasažieru datu apmaiņu, šāds likums būtu jāpieņem jebkurā gadījumā, taču ministrs neslēpj – rīkojoties ātrāk, tas ir arī veids, kā citā ceļā panākt drošības iestāžu prasīto pieeju datiem dažādu valstu starpā.
"Es varu atklāt, ka mums neformālas sarunās ar maniem kolēģiem no dažādām Eiropas savienības valstīm bija tāda apņemšanās – ja Eiropas parlaments vilcināsies un to nedarīs, tad šāda veida sistēmas mēs varētu ieviest uz savstarpēju līgumu pamata – divas, trīs, vairākas.. es domāju, lielākā daļa dalībvalstu būtu gatavas to darīt," pavēstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”).
To, vai būs vajadzīgi šādi starpvalstu līgumi, vai tomēr tiks ieviesta vienota sistēma visā ES tagad izšķirsies aprīlī, kad EP atkal lems par direktīvas pieņemšanu. Līdz šim, atsaucoties uz datu aizsardzību, lēmuma pieņemšana atlikta jau teju 10 gadus.
"No tā laika mēs esam Eiropas Parlamentā piedzīvojuši visādas dīvainības. Sākot no tā, ka Parlaments noraidīja Padomes tekstu un tagad 7.martā bija beidzot paredzēta pēc Parīzes notikumiem, kad arī franču valdība vēlējās šo pieņemt, tomēr tika atrasta iespēja ne visai labajā laikā, kad nav pārāk daudz deputātu uz vietas – pirmdienā, izbalsot no dienas kārtības," skaidro Eiroparlamenta deputāts (NA) Roberts Zīle.
Viņa pārstāvētā Konservatīvo reformistu grupa tāpat kā Eiropas Tautas partijas grupa, kurā ir arī Latvijas deputāte Inese Vaidere direktīvas pieņemšanu atbalsta. Galvenais arguments – pieaugošā terorisma apstākļos tas palielinās drošības dienestu iespējas situāciju kontrolēt.
"Tas ko runā šie pasažieru datu reģistra pretinieki, ir nesamērojams ar to ļaunumu, ko nodara, ja šāda reģistra nav. Tas paredz pasažieru reģistrēšanu lidojumos ārpus Eiropas savienības. Nav runa par sensitīviem datiem, kas attiecas uz etnisko izcelci, reliģiju vai ticību, bet par datiem – kur lido, ar ko lido kopā, kādā ir tava bagāža. Es domāju tiešām ir pienācis pēdējais brīdis to pieņemt," uzsver Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere (“Vienotība”).
Pret direktīvu ir Eiroparlamenta sociālisti un viennozīmīga atbalsta nav arī liberāļu un demokrātu grupā, kurā pārstāvēta no ZZS ievēlētā Iveta Grigule. Ja šis jautājums atkal nonāks darba kārtībā, viņa balsošot pret, jo viņasprāt tomēr esot bažas, kā šie dati tiks izmantoti:
"Protams, visi piesedzas ar terorismu, ka ir jābūt informācijai par cilvēkiem, pārvietošanos un tā tālāk, bet, ja drošības iestādes šobrīd netiek galā ar bēgļiem, migrantiem un teroristiem no Sīrijas, Ziemeļāfrikas valstīm, viņiem būtu jādomā par šo cilvēku datu savākšanu, viņu uzraudzīšanu, un tikai pēc tam jādomā, ka mums eiropiešiem būtu jāatstāj savi dati un mūs būtu jākontrolē.
Pagaidām esot pāragri vērtēt, kurai pusei Eiropas parlamentā svaru kausi nosvērsies par labu. Tomēr pēc notikušajiem teroraktiem Briselē, spiediens direktīvu tomēr pieņemt, atkal ir pieaudzis.
