Attālākos reģionos cilvēkiem skola ir tikpat kā nesasniedzams mērķis, jo regulāri uz nodarbībām nav iespējams izbraukāt un tas izmaksā dārgi.
Iegūt autovadītāja apliecību valmierietei Ivetai Rozītei, kura slimo ar muskuļu distrofiju, prasīja trīsarpus gadus. Teoriju viņa mācījās Valmierā, bet braukšanu apguva Jūrmalā, jo tikai tur ir iespēja mācīties ar speciāli aprīkotām automašīnām.
“Reizi mēnesī es braucu un nedēļu dzīvoju tur kopmītnēs. Vairāk es nevarēju atļauties, jo tas ir ļoti dārgi. Pēc trīs gadu mācīšanās es sapratu, ka uz priekšu tā netikšu, tāpēc es nopirku mašīnu, sameklēju sev privāto instruktoru un Valmierā turpināju mācīties,” stāstīja Rozīte.
Visus izdevumus Iveta sedza pati, jo valstī šādam pakalpojumam atbalsta programmas nav. Valmieras invalīdu biedrībā pauž, ka tā ir visai liela problēma. Ļoti daudzi, kuriem ir kādi kustību traucējumi, vien tikai tāpēc, ka nav iespēju uz Jūrmalu izbraukāt un tas viss kopā izmaksā ļoti dārgi, atmet cerības kļūt par autovadītāju. Līdz ar to grūtāk ir iekļauties arī darba tirgū.
Valmieras invalīdu biedrības “Atspēriens” valdes priekšsēdētāja Ilga Mauriņa stāsta, ka cilvēki ar kustības traucējumiem varētu „kaut ko pārvadāt, ja viņiem nav citas problēmas, vai arī nokļūt citā vietā darbā, lai strādātu, piemēram, pie datoriem un tamlīdzīgi, viņiem šīs iespējas nav, jo tiešām ir naudas ierobežojums ļoti milzīgs”.
Lai cilvēki ar invaliditāti varētu apgūt auto vadīšanu tuvāk savai dzīvesvietai, šo pakalpojumu vēlas piedāvāt Valmieras autoskola “AGR Auto Plus”. Tiesa, tas prasa lielus finansiālus ieguldījumus, jo jānodrošina gan pieejama mācību telpa, gan speciāli pielāgota automašīna.
Šobrīd tiek meklētas iespējas, kā tam piesaistīt Eiropas naudas, taču autoskolā uzskata, arī valstij vajadzētu sniegt savu atbalstu un to varētu izdarīt, proporcionāli sadalot finansējumu, kas tiek tērēts apmācot bezdarbniekus “C” kategorijas iegūšanai.
Autoskolas “AGR Auto Plus” pasniedzējs, instruktors Armands Taube uzsver, ka “apmācīti cilvēki tiek no bezdarbniekiem, bet viņi šo darbu ne jau Latvijā atrod - lielākais procents aiziet uz ārvalstīm - uz Vāciju, Norvēģiju, Zviedriju, valsts vienkārši zaudē savus cilvēkus, kurus tā apmāca”.
Doma par auto apmācību invalīdiem autoskolai radās pēc vairākkārt saņemtajiem interesentu zvaniem no visas Vidzemes.
