Latvija grib ar Lietuvu un Poliju kopīgu juridisku risinājumu migrantu plūsmai no Baltkrievijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Meklējot juridisku risinājumu cīņā ar trešo valstu migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") un iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") vēlas rast kopīgu risinājumu ar Lietuvu un Poliju, kuras arī skar šī problēma.

Preses konferencē Kariņš norādīja, ka plāno aizvien pagarināt ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, jo pašlaik vēl nav izstrādāts likuma ietvars, kā tikt galā ar šādām situācijām.

"Ja mēs atceļam ārkārtējo situāciju, tad faktiski pēc Eiropas Savienības vispārpieņemtiem likumiem, – ja cilvēki nāk pie Latvijas robežas, mums viņi jāuzņem, jāapgādā. Tas ir paredzēts [gadījumiem], ja tie būtu Baltkrievijas pilsoņi, kas vēlas tikt prom no Baltkrievijas režīma un meklē patvērumu Latvijā, bet šis nav tas gadījums. Šis ir [gadījums], ka Baltkrievijas režīms organizē trešo valstu pilsoņu ierašanos Baltkrievijā, kuriem pēc starptautiskiem standartiem būtu jāpieprasa patvērums Baltkrievijā. Bet Baltkrievija to ciniski nedara un virza šos cilvēkus uz mūsu robežu," skaidroja premjers.

Viņaprāt, attiecīgs regulējums būtu jāpieņem visas Eiropas Savienības vai vismaz reģionālā griezumā, Latvijai, Lietuvai un Polijai ieviešot līdzīgu regulējumu. "Šobrīd visas trīs valstis pieskata un notur savu robežu līdzīgi, bet juridiskais ietvars, kā to darīt, [nav]; šobrīd to darām ar ārkārtas situāciju," viņš sacīja.

Arī Kučinskis uzsvēra, ka Latvija nedrīkst kļūt par vājo vietu šajā situācijā ar Baltkrievijas robežu un ir svarīgi sinhronizēt savas darbības pierobežā, tostarp juridiski.

Ministrs plāno ar Lietuvas iekšlietu ministru apmeklēt robežu un diskutēt par tiesiskā regulējuma meklējumiem.

"Lai gan īstas ticības, ka mēs mierīgi varēsim visu atcelt, kamēr Lukašenko režīms tur būs, – tādas ticības man nav," sacīja Kučinskis.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.

Pirmo reizi valdība ārkārtējo situāciju četrās administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, Daugavpils pilsētā – uz Baltkrievijas robežas izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Pēc tam tā vairākas reizes tikusi pagarināta. Tagad ārkārtējā situācija būs spēkā vēl vismaz līdz 10. februārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti