Nākamajā Eiropas Savienības budžeta periodā jauniešu bezdarba problēmas risināšanai atvēlēti 6 miljardi eiro. Šī nauda paredzēta, lai nesen izstrādāto Jauniešu garantiju programmu ieviestu reģionos, kur vismaz ceturtā daļa jauniešu ir bez darba.
„Eiropā šobrīd apmēram 7,5 miljoni jauniešu ir bez darba un nekur nemācās. Un Latvija ir viena no astoņām valstīm, kurās situācija ir vissmagākā,” stāsta Sanita Jemberga, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve. „Šī pēc būtības ir jauna nauda, jauna iespēja atbalstīt tik ļoti svarīgu cilvēku grupu.”
Jauniešu garantijas programma attieksies uz jauniešiem, kas ne strādā, ne mācās. Palicis bez darba vai pabeidzis izglītību, cilvēks līdz 25 gadu vecumam četru mēnešu laikā saņems piedāvājumu bezdarba situācijas risināšanai. „Vai nu mācies tālāk, vai strādā vai esi praksē. Tam šī nauda ir domāta,” skaidro Jemberga.
Viņa stāsta, ka dalībvalstīm būs izvēles brīvība, kādus pasākumus jauniešiem piedāvāt. Tie var iekļaut algas subsidēšanu, augstas kvalitātes prakses vietas, mobilitātes pabalstus, atbalstu biznesa uzsākšanai vai izglītībai.
Latvijā bez darba ir aptuveni trešdaļa jauniešu. Šobrīd reģistrējušies ir 11 tūkstoši gados jauno bezdarbnieku. Labklājības ministrijas darba tirgus politikas departamenta pārstāve Ilze Zvīdriņa stāsta, ka jau šobrīd Nodarbinātības valsts aģentūra īsteno aktīvos nodarbinātības politikas pasākumus, to būtība atbilst jauniešu garantijas programmai un pavisam jaunus pasākumus nebūs nepieciešams ieviest: „Mēs redzam, ka varētu turpināt īstenot atsevišķus šī perioda pasākumus arī nākamajā periodā. Neko būtiski jaunu ieviest nav paredzēts. Tie pasākumi, ko piedāvā nodarbinātības valsts aģentūra atbilst tam pamatklāstam, kas arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek ieviests.”
Zvīdriņa uzsver, ka neviena dalībvalsts neuzņemas visus jauniešus nodrošināt ar darba vietām. Atbildība ir arī jauniešu pusē, it īpaši to, kam ir augstākā izglītība. Primāri Nodarbinātības valsts aģentūra iegulda tajos, kam ir viszemākā izglītība. „Nav loģiski un pareizi piedāvāt finansiāli ļoti ietilpīgu pasākumu jaunietim, kam ir ļoti laba profesionālā sagatavotība un augstākā izglītība un kas darbu varētu atrast diezgan ātri arī bez valsts finanšu atbalsta.”
Katrīna Killa ir jauniešu kustības „Iespēja iedvesmo” aktīviste. Tā izveidota, lai sniegtu ierosinājumus jauniešu bezdarba problēmas risināšanai.
Killa nepiekrīt, ka bezdarbniekiem ar akadēmisko grādu nav problēmu atrast darbu: „Tu iznāc no augstskolas un strādāt netiec, jo nav pieredzes. Jā, ir daudz [NVA] programmu, var daudz kur iesaistīties, bet, acīmredzot, tas joprojām nav pietiekami. Uz papīra tas viss izskatās ļoti skaisti, bet realitātē joprojām ir nepielūdzamas problēmas: pieredzes trūkums, nevēlēšanās apmācīt, jo nav izdevīgi.”
Jauniešu kustības pārstāve norāda uz nepieciešamību pēc subsidētām prakses vietām, kas dotu tik nepieciešamo praktisko pieredzi. Killa norāda, ka arī sarunās ar darba devēju organizācijām, šis risinājums ir atbalstīts. Turpretim ministrijas pārstāve norāda, ka arī nākamajā budžeta netiek plānotas subsidētas prakses vietas programmas. Praksei jānotiek izglītības programmas ietvaros, taču jāceļ to kvalitāte. „Tā, man liekas, ir pasivitāte - lūk, kaut kas jau ir, viss taču notiek. Bet nenotiek. Skaitļi ir nepielūdzami - cilvēki brauc prom,” saka Killa.
Sanita Jemberga savukārt skaidro, ka Eiropas Komisija uzticas valstīm, kas zina labāk, kādas ir nacionālā līmeņa vajadzības. Dalībvalstis var izvēlēties kādu pasākumu kopumu tās veiks problēmas risināšanai: „Nevar sēdēt centrā un stāstīt visiem, kā viņiem jādzīvo. Ja viņi uzskata, ka šīs programmas ir vislabākās, tad viņiem vienkārši būs jāpierāda Eiropas Komisijai, ka atdeve no šiem pasākumiem ir reāla.”
Jemberga piebilst, ka šai programmu atdevei ir jābūt ātrai, lai jauniešiem iespējas darboties nebūtu jāgaida.
