Pusdiena

Latvijā par 1000 bērniem pašvaldībām nav nekādu ziņu

Pusdiena

Rumānija piedzīvojusi lielākos protestus pēdējā trīsdesmitgadē

Latvijā atvieglo ieceļošanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem

Latvijā atvieglo ieceļošanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem

Augsti kvalificētiem speciālistiem un nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, būs atvieglota ieceļošana, paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītais grozījumus Imigrācijas likumā.

Lai gan reģistrētā bezdarba līmenis valstī decembra beigās bija 8,4%, uzņēmējiem vairākās nozarēs ir grūtības atrast kvalificētus darbiniekus. Tādēļ deputāti galīgajā lasījumā pieņēmuši grozījumus Imigrācijas likumā, atvieglojot iebraukšanas nosacījumus speciālistiem no trešajām valstīm.

Imigrantu strādniekiem pazeminātas prasības par algu apjomu –

iepriekš viņiem bija jāsaņem par 50% vairāk par vidējo algu valstī, taču tagad – par 20%.

Nozares, uz kuru speciālistiem attieksies jaunie noteikumi, noteiks Ministru kabinets. Saraksta veidošanā piedalīšoties arī uzņēmēju organizācijas. Darbinieku iztrūkums esot vairākās nozarēs, visvairāk eksakto zinātņu jomā.

“Smagā transporta šoferi, kas ir autobusi, fūres, ir trūkums precīzajās zinātnēs – ķīmiķi, informācijas tehonologi un tamlīdzīgi. Pagaidām mūsu izglītība šos jautājumus tuvāko gadu laikā paātrinātā tempā nevarēs atrisināt, tāpēc ir viedoklis, ka šos viesstrādniekus vajag,” norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība).

Pret atsevišķiem pantiem likumā iebilda Nacionālās apvienības deputāti. Aleksandrs Kiršteins vēlējās mainīt likuma normu, kas atļauj termiņuzturēšanās atļaujas turētājam uz Latviju reizi gadā aicināt radus līdz trešajai pakāpei.

Savas bažas Kiršteins pamatoja ar savdabīgu piemēru: “Ko nozīmē līdz trešajai pakāpei sānu līnijā? Es jums pateikšu vienu piemēru. Bin Ladenam bija septiņi brāļi, kā jūs ziniet. Dažiem bija dubultā pilsonība gan ASV, gan Saūda Arābija. Šiem septiņiem brāļiem bija apmēram 70 brālēni katram. Tas ir 490. Vidēji 10 bērni – tātad apmēram 4900 – 5000 cilvēku var iebraukt šeit, ja kāds šeit jau ir ieguvis šo uzturēšanās atļauju.”

Likumprojekta referents Kārlis Seržants gan šādu piemēru neuzskata par īstu risku. Turklāt viņš uzsver, ka visus iebraucējus pārbaudīs drošības iestādes: “Par tiem attālajiem radiem – mums nav tik daudz to iebraucēju, tad arī loģiski, ka to radu nebūs tik daudz. Tas rads jau nebrauc šeit strādāt vai kā citādi piedalīties ekonomikā. Viņš atbrauc šeit ciemos. Tieši tāpat, lai viņš ierastos, arī viņš tiks diezgan skrupulozi pārbaudīts. Un arī tiek izslēgts, ka šeit varēs nokļūt kādi citu domu vadīti.”

Prognozēts, ka

gada laikā Latvijā varētu ieceļot 50 sezonas darbinieki un 50 uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki.

Tāpat grozījumos paredzēta iespēja personām, kuras pieprasa Eiropas Savienības (ES) zilo karti jeb termiņuzturēšanās atļauju, līdz 10 darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu, kā arī šo karti piešķirt gadījumos, ja personas nav ieguvušas attiecīgo augstāko izglītību, bet tām ir vismaz piecu gadu pieredze attiecīgajā jomā.

Turpmāk ārzemniekam, kurš vēlēsies Latvijā uzturēties kā sezonas darbinieks, izsniegs ilgtermiņa vīzu uz laiku līdz sešiem mēnešiem 12 mēnešu laika posmā. Ja ārzemnieks gribēs turpināt sezonas darbu, viņš, neizceļojot no Latvijas, varēs pieprasīt jaunu ilgtermiņa vīzu, paredz likuma grozījumi.

Izmaiņas paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs arī pieprasīt uz laiku līdz trīs gadiem, ja viņš Latvijā plāno īstenot aktivitātes ar mērķi radīt vai attīstīt inovatīvu produktu. Šie papildinājumi likumā saistīti ar Saeimā pieņemto Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu.

Grozījumi arī paredz atvieglot kārtību NATO karavīru ieceļošanai Latvijā.

Tāpat atcelta prasība personām, kurām ir latviska izcelsme un kuras vēlas saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pierādīt to, ka viņas pārceļas uz Latviju. Šāds regulējums rosināts, jo nereti šādi ārzemnieki jau uzturas Latvijā, piemēram, ar termiņuzturēšanās atļauju.

Likuma grozījumi precizē nodarbināšanas nosacījumus patvēruma meklētājiem, no deviņiem uz sešiem mēnešiem samazinot periodu, pēc kura patvēruma meklētājs drīkst sākt meklēt darbu, kamēr atbildīgā iestāde nav pieņēmusi lēmumu par statusa piešķiršanu.

Līdz ar likuma grozījumiem noteiktas papildu prasības ārvalsts komersantu pārstāvniecībām, kuru pārstāvji pieprasa termiņuzturēšanās atļaujas. Turpmāk ārvalsts uzņēmumam ārzemēs jābūt reģistrētam vismaz pirms pieciem gadiem, tam jānodarbina vismaz 50 darbinieki un tā gada apgrozījumаm jāpārsniedz 10 miljoni eiro. Šāds regulējums iekļauts, lai nodrošinātu tikai perspektīvu uzņēmumu un sadarbības formu ienākšanu Latvijas tirgū. Līdz šim visvairāk uzturēšanās atļaujas tika atteiktas ārvalstu komersantu pārstāvniecību pārstāvjiem, jo tiek konstatēts, ka vairums šādu pārstāvniecību faktiski nestrādā, norāda likumprojekta autori.

Ar likuma grozījumiem paredzēts arī precizēt vīzas un uzturēšanās atļaujas atteikuma pamatojumu, kas saistīts ar viltotu dokumentu un tādu dokumentu iesniegšanu, ar kuriem veiktas dažādas manipulācijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti