Sadaļas Sadaļas

Latvija – joprojām zemas uzticēšanās sabiedrība; iedzīvotāji vēlētos plašākas iesaistes iespējas

Latvija joprojām raksturojama kā sabiedrība, kurā ir zems savstarpējās uzticēšanās līmenis – cilvēki maz uzticas viens otram, liela daļa neuzticas varas iestādēm, daudzi izjūt aizvainojumu pret valsti. Taču turpina pieaugt to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu balsij ir nozīme, liecina  pēc domnīcas “Providus” pasūtījuma veiktā pētījumu centra SKDS aptauja.

 

ĪSUMĀ:

 

  1. Latvija joprojām raksturojama kā sabiedrība, kurā ir zems savstarpējās uzticēšanās līmenis. Tikai 32% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka vairākumam cilvēku var uzticēties. Tas ir maz, ja Latviju salīdzina ar Eiropas Ziemeļvalstīm. Tomēr uzticēšanās citiem cilvēkiem pieaug, ja salīdzina pašreizējo uzticēšanās līmeni ar deviņdesmitajiem gadiem. 
  2. Aptuveni trešā daļa no Latvijas iedzīvotājiem neuzticas nevienai no svarīgākajām Latvijas institūcijām – ne Saeimai, ne valdībai, ne pašvaldībām, ne tiesām, ne sabiedriskajiem medijiem, ne sabiedriskajām organizācijām. Vismazāk institūcijām uzticas Latvijas nepilsoņi un cilvēki ar zemiem ienākumiem. 
  3. Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs izjūt aizvainojumu pret Latvijas valsti. Aizvainojuma sajūta ir īpaši liela starp cilvēkiem bez Latvijas pilsonības. 
  4. Pozitīvā ziņa: turpina pieaugt to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu balsij ir nozīme. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij ir nozīme viņu pašvaldībā, gandrīz puse tic savai ietekmei Latvijā, bet joprojām mazāk nekā katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jūtas ietekmīgs Eiropas Savienībā. 
  5. Latvijas iedzīvotāji šobrīd raksturojami kā pilsoniski pasīvi – tikai 14% iepriekšējo divu gadu laikā bija piedalījušies kāda sabiedriskā apspriedē, piketā, ziedoja savu laiku sabiedriski svarīgai problēmai, parakstīja sabiedriski svarīgu vēstuli vai sazinājās ar ievēlētajiem deputātiem. Visapātiskākā sabiedrības daļa ir cilvēki ar pamatizglītību, kā arī Latvijas nepilsoņi. Visaktīvākā – cilvēki ar augstāko izglītību. 
  6. Latvijas iedzīvotāji vēlētos plašākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā. Īpaši populāra ir iecere par pašvaldību līmeņa referendumiem. 
  7. Ievērojama daļa (41%) no Latvijas iedzīvotājiem būtu gatava veltīt savu laiku tam, lai piedalītos vairāku dienu apspriedēs, meklējot risinājumu kādai sabiedriski svarīgai problēmai. Citās Eiropas Savienības un OECD valstīs tā sauktie deliberatīvie pasākumi ir jauns veids, kā pēc loterijas principa iesaistīt lēmumu pieņemšanā cilvēkus, kuru viedokļi un pieredzes publiskajā telpā ir maz pārstāvēti. Vienlaikus Latvijas iedzīvotāju viedokļi dalās par to, vai par dalību šādās apspriedēs būtu jāsaņem samaksa. 
  8. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem der apspriedes, referendumi un vēlēšanas internetā, taču klātienes apspriedēm, referendumiem, vēlēšanām joprojām ir priekšroka. Izņēmums – jaunieši. 

 

Latvijā joprojām sabiedrība ar zemu savstarpējās uzticēšanās līmeni

Atbildot uz jautājumu "Vispārēji runājot, vai Jums šķiet, ka vairākumam cilvēku var uzticēties vai arī saskarsmē ar cilvēkiem jābūt ļoti piesardzīgam/-ai?", 61% respondentu atbildēja, ka jābūt ļoti piesardzīgiem, 32% – vairākumam cilvēku var uzticēties, 7% nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.

Jautājums apzināti tika formulēts tā, lai saņemtās atbildes varētu salīdzināt ar 1998. gadā veikto Pasaules vērtību aptauju (“World Value Survey”).

Toreiz 24% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka vairākumam cilvēku var uzticēties. Tas nozīmē, ka aptuveni 22 gadu laikā ir vērojams uzticēšanās līmeņa pieaugums, taču tas nav liels.  Salīdzinājumam – Eiropas Ziemeļvalstīs savstarpējās uzticēšanās līmenis ir ap 60%.

Iedziļinoties dažādu demogrāfisku grupu atbildēs, redzams, ka savstarpējās uzticēšanās līmenis īpaši neatšķiras dažādās paaudzēs (izņemot vecuma grupu 18–24, kur tas ir nedaudz augstāks) un cilvēkiem ar latviešu vai krievu sarunvalodu ģimenē. Uzticēšanās līmenis ir īpaši zems cilvēkiem ar pamatizglītību (ap 22%). 

Uz sākumu

 

Liela daļa neuzticas varai

Aptaujas respondentiem tika nosauktas vairākas institūcijas, piedāvājot viņiem norādīt tās institūcijas, kurām viņi pilnībā vai daļēji uzticas vai arī izvēlēties atbildes variantu "neuzticos nevienai no šīm".

Sarakstā tika iekļauta Saeima, Ministru kabinets, pašvaldības, tiesu sistēma, sabiedriskie mediji un sabiedriskās organizācijas.  57% no respondentiem atzīmēja, ka uzticas vismaz vienai no šīm institūcijām (visbiežāk – pašvaldībām), 8% uz šo jautājumu atbildēt nevarēja, bet 35% paziņoja, ka neuzticas nevienai.

Salīdzinoši biežāk vismaz vienai institūcijai uzticas cilvēki ar augstāko izglītību (65%) un ar augstiem ienākumiem (69%).

Visretāk – respondenti bez Latvijas pilsonības (47% neuzticas nevienai institūcijai), ar zemiem ienākumiem (46% neuzticas nevienai institūcijai), ar pamatizglītību (45%) vai krievu sarunvalodu ģimenē (42%).

Interesanti, ka pastāv saistība starp uzticēšanos citiem cilvēkiem un uzticēšanos Latvijas institūcijām – cilvēki, kas neuzticas citiem cilvēkiem, ir biežāk arī cilvēki, kuri neuzticas institūcijām. 

Uz sākumu

 

Izjūt aizvainojumu pret Latvijas valsti

Aptaujas respondenti tika lūgti atbildēt, cik lielā mērā viņi piekrīt apgalvojumam "Latvijas valsts ir mani aizvainojusi". Šim apgalvojumam piekrita 21% respondentu, nepiekrita 68%, nevarēja atbildēt – 11%.

Aizvainojums īpaši bieži raksturīgs nepilsoņiem (43%).

Biežāk nekā vidēji aizvainoti ir arī cilvēki ar krievu sarunvalodu ģimenē (28%) un cilvēki ar zemiem ienākumiem (27%).

Visretāk aizvainojumu izjūt cilvēki ar augstiem ienākumiem (15%) vai  latviešu sarunvalodu ģimenē (16%).

Aizvainojuma sajūta korelējas ar diskriminācijas pieredzi. Cilvēki, kuri atzīmēja, ka bija saskārušies ar diskrimināciju, biežāk izjuta aizvainojumu pret valsti. 

Uz sākumu

 

Turpina pieaugt to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu balsij ir nozīme

Aptaujas respondentiem tika jautāts, cik lielā mērā viņi tic, ka viņu balsij ir nozīme Eiropas Savienībā, Latvijā un viņu pašvaldībā. Atbildes sadalījās šādi:

-  Manai balsij ir nozīme Eiropas Savienībā. Piekrīt – 29%, nepiekrīt – 65%, nezina – 6%

-  Manai balsij ir nozīme Latvijā. Piekrīt – 47%, nepiekrīt – 49%, nezina – 4%

-  Manai balsij ir nozīme manā pašvaldībā. Piekrīt – 55%, nepiekrīt  – 40%, nezina – 5%.

Kuras sabiedrības grupas jūtas pārliecinātākas par savu ietekmi? Jaunākās paaudzes, cilvēki ar augstāku izglītību, ar augstākiem ienākumiem un latviešu sarunvalodu ģimenē. 

Kritiska zema ir savas ietekmes apziņa nepilsoņiem – cilvēkiem bez balsstiesībām vēlēšanās un referendumos. No nepilsoņiem tikai 20% tic savas balss nozīmei pašvaldībā, 12% – Latvijā, 9% – Eiropas Savienībā. Tāpat arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir ievērojami mazāka (nekā caurmērā) ticība spējai ietekmēt lēmumus.

Interesanti atzīmēt, ka savas balss nozīmei vairāk tic tie cilvēki, kuri paši pēdējo divu gadu laikā ir bijuši pilsoniski aktīvi (skat. nākamo jautājumu) 

Uz sākumu

 

Vēlētos plašākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā

Lai noteiktu Latvijas iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes līmeni, respondenti tika lūgti atzīmēt darbības, kuras pēdējo divu gadu laikā viņi ir veikuši. Rezultāti:

- 8% parakstīja petīciju, sabiedriski svarīgu iniciatīvu vai atklāto vēstuli;

- 4% ziedoja savu brīvo laiku vai līdzekļus, lai atrisinātu kādu visai sabiedrībai svarīgu problēmu;

- 3% piedalījās pašvaldības vai valsts institūcijas organizētā apspriedē, kur pauda savu viedokli;

- 2% sazinājās ar ievēlētājiem deputātiem pašvaldībā vai Saeimā;

- 2% piedalījās piketā vai protesta akcijā.

81% nedarīja neko no sarakstā minētā un vēl 5% bija grūtības atbildēt.

Īpaši pasīvas Latvijas sabiedrības grupas ir cilvēki ar pamatizglītību (94% nedarīja neko no minētā), nepilsoņi (91%), cilvēki ar zemiem ienākumiem (87%), kā arī cilvēki ar krievu sarunvalodu ģimenē (87%). 

Uz sākumu

 

Visvairāk gatavi iesaistīties pašvaldību referendumos

Aptaujas respondentiem tika piedāvāts saraksts ar piecām jaunām iedzīvotāju iesaistes formām, par kurām pēdējo gadu laikā ir notikušas sabiedriskas un politiskas diskusijas, bet kuras vēl nav nostiprinātas likumos. Respondenti tika lūgti norādīt, kuras no šīm formām viņi atbalsta.

Tikai 14% atzīmēja, ka neatbalsta nevienu no šīm iespējām, vēl 15% radās grūtības atbildēt. 

Populārākās izvēles bija šādas:

- 47% pašvaldību līmeņa referendumi – iespēja pašvaldību iedzīvotājiem pašiem izlemt vietējās nozīmes jautājumus;

- 38% sabiedrības līdzlemts pašvaldības budžets – iespēja pašvaldību iedzīvotājiem pašiem izlemt, kā daļu no pašvaldības budžeta izmantot tā, lai veiktu nelielus labiekārtojumus publiskajā telpā;

- 37% pienākums pašvaldībām un ministrijām pirms reformām rīkot plašas konsultācijas iedzīvotājiem un ekspertiem

- 34% sabiedrības ievēlētas pagastu valdes – iespēja pašvaldību iedzīvotājiem ievēlēt ne tikai pilsētas vai novada domi, bet arī savus pārstāvjus pagastu valdēs;

- 26% plašākas Latvijas pilsoņu iespējas organizēt Latvijas mēroga referendumus. 

Uz sākumu

 

Iesaistīšanas sabiedriskajās apspriedēs pēc aicinājuma nebūtu ļoti populāras

Šobrīd pasaulē aizvien biežāk valsts vai pašvaldību iestādes uzaicina pēc nejaušības principa atlasītus cilvēkus piedalīties sabiedriskajā apspriedē par kādu svarīgu sabiedrības problēmu, lai iedziļinātos šajā problēmā un palīdzētu izstrādāt tai risinājumus. Piemēram, Francijas iedzīvotāji šādi izstrādāja priekšlikumus cīņai pret klimata pārmaiņām, Īrijas iedzīvotāji mainīja savas valsts abortu politiku.

Latvijas aptaujas respondentiem tika jautāts:   Ja Jūs saņemtu uzaicinājumu uz šādu apspriedi, vai Jūs šo uzaicinājumu pieņemtu? Lūdzu, ņemiet vērā, ka parasti šādas apspriedes notiek vairākas dienas.

41% no respondentiem piekristu, 45% nepiekristu, 14% nevarēja atbildēt. Biežāk piedalīties šādos pasākumos piekristu jaunāko paaudžu pārstāvji, rīdzinieki, cilvēki ar augstāko izglītību vai augstākiem ienākumiem, kā arī cilvēki ar latviešu sarunvalodu ģimenē. Visretāk – Latvijas nepilsoņi.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šādu apspriežu dalībniekiem būtu jāsaņem samaksa par dalību apspriedē, respondentu viedokļi dalījās. 41% uzskata, ka atlīdzība ir vajadzīga, 42% – nav vajadzīga, 18% nebija viedokļa.  Biežāk uz atlīdzības nepieciešamību uzstātu jaunākās paaudzes. 

Uz sākumu

 

Klātienes apspriedēm, referendumiem, vēlēšanām joprojām ir priekšroka

Covid-19 pandēmijas laikā daudzas pašvaldību un valsts institūcijas ir pārgājušas uz apspriežu un sēžu organizēšanu tikai internetā. Lai noskaidrotu, cik lielā mērā šī prakse būtu saglabājama arī pēc pandēmijas beigām, respondentiem tika jautāts, vai viņi dotu priekšroku klātienei vai internetam. Rezultāti:

- 44% dotu priekšroku klātienei;

- 18% vienlīdz labi der gan klātiene, gan internets;

- 14% dotu priekšroku internetam;

- 18% nepiedalītos ne klātienē, ne internetā;

- 7% nevarēja atbildēt.

Atbildēs uz šo jautājumu redzama skaidra vecuma tendence – proti, jo vecāks respondents, jo retāk dotu priekšroku internetam. Tikmēr jaunieši pat nedaudz biežāk dotu priekšroku apspriedei internetā (28%) nekā klātienē (25%). Visās citās demogrāfiskajās grupās klātiene joprojām ir vēlamākais variants.

Gandrīz identiski rezultāti vērojami atbildēs uz jautājumu "Ja Jums būtu iespēja piedalīties referendumā vai balsot vēlēšanās klātienē vai internetā, kurai no izvēlēm Jūs dotu priekšroku?"

- 43% dotu priekšroku klātienei;

- 19% derētu gan klātiene, gan internets;

- 17% dotu priekšroku internetam;

- 13% nepiedalītos ne klātienē, ne internetā;

- 8% nevarēja atbildēt.

Arī atbildot uz šo jautājumu, jaunieši (18–24) ir vienīgā grupa, kura dotu priekšroku referendumiem un vēlēšanām internetā. 

Uz sākumu

 

 

Par aptauju un projektu

Aptauju pēc domnīcas “Providus” pasūtījuma veica pētījumu centrs SKDS. Tās ietvaros tika aptaujāti 1013 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās visos Latvijas reģionos. Aptauja tika veikta no 30.10.2020.  līdz 10.11.2020.

Aptauju līdzfinansēja ASV Vēstniecība, kā arī Aktīvo iedzīvotāju fonds projekta "Ilgtermiņa risinājumi sekmīgākām konsultācijām ar sabiedrību" ietvaros. Šo projektu finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas granta apjoms ir 104 997 eiro. Projekta mērķis ir  divu gadu laikā publiskajā pārvaldē (gan valsts, gan pašvaldību līmenī) palielināt pieprasījumu pēc jēgpilnām, iesaistošām konsultācijām ar sabiedrību. Latvijā šo finansējumu administrē Aktīvo iedzīvotāju fonds.

Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu programma, kas Latvijā tiek īstenota no 2020. līdz 2024. gadam ar mērķi stiprināt pilsonisko sabiedrību un iedzīvotāju līdzdalību un vairot mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spējas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt