Saimniecībā veikta dezinfekcija. Ap skarto novietni trīs kilometru rādiusā noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Šajā teritorijā aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas vēl vismaz 40 dienas.
Slimības skartajā zonā patrulē policijas mašīnas, bet Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti pastiprināti gatavojas veikt apkaimes saimniecību pārbaudi, kurās tiek turētas cūkas.
PVD aicina saimniekus reģistrēt cūkas un atzīst, ja tiks konstatēts vēl kāds saslimšanas gadījums, Latgalē atkal var tik izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Tikmēr māju saimniece, kur cūkas saslimušas, kļūst agresīva, redzot žurnālistus. „Ko jūs darāt? Jūs tā nedrīkstat! Tā ir mana teritorija,” viņa saka.
Mierīgā ceļā ar saimnieci neizdodas parunāt.
Pēcāk likvidētā cūku saime viena pēc otras tiek izvilkta ārā no kūts. Šoreiz tās uz vietas vairs netiek dedzinātas, bet gan tiek krautas automašīnas piekabē, lai vestu prom uz pagājušā gada augustā izveidoto speciālo dedzināšanas iekārtu Daugavpils novada Laucesas pagastā.
Pēc dezinfekcijas, ierobežojošas lentas ap saimniecību tiek noņemtas, uz laiku ar cūku audzēšanu te nevarēs nodarboties. Taču apkaimē vēl vismaz 40 dienas darbosies ierobežojoši un kontroles pasākumi, stāsta PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs Antons Lazdāns. Viņaprāt, cūkas būtu, līdzīgi kā Lietuvā, jāizšauj bez limita.
Viņš atzīst, ja tiks atklāts vēl kāds cūku mēra saslimšanas gadījums, visdrīzāk Latgalē atkal varētu izsludināt ārkārtas situāciju.
Lazdāns uzskata, ka medniekiem zināmu kompensāciju varētu piešķirt par lapsu un jenotsuņu izšaušanu, to ir savairojies ļoti daudz, un šie dzīvnieki ir maitēdāji, līdz ar to ēdot kritušās meža cūkas pārnēsā lipīgo Āfrikas cūku mēra vīrusu. Par šiem ieteikumiem tika runāts arī pagājušajā gadā.
Pēc aplēsām pat 40% reģiona saimniecību savas cūkas nav reģistrējušas, taču tās nelielās saimniecības, kas to ir izdarījušas, baidoties no cūku mēra, jau domā par savu cūku izkaušanu, stāsta Dubnas pagasta zemniece Lucija Smane. Viņa dzīvo netālu no slimības skartās saimniecības. Neraugoties uz to, ka ievēro visas biodrošības normas, jau domā par vienas no četrām cūku nokaušanu.
Savukārt Dubnas pagasta pārvaldes vadītājs Ēvalds Stašulāns norāda, ka slimība tālāk varētu neizplatīties. „Nav nemaz tik daudz to cūku turētāju. Viņu skaits ir ļoti minimāls,” saka Stašulāns.
PVD pārstāvji atgādina cūkas nav ieteicams barot ar termiski nepastrādātu barību, jo tādā veidā pastāv risks, ka nopļautā zāle vai salmi ir bijuši kontaktā ar šī bīstamā vīrusa pārnēsātājiem. Tāpat ir nopietni jādomā par meža cūku skaita samazināšanu.
Mežacūkas ir galvenais Āfrikas cūku mēra pārnēsātājs. Atkal atskan aicinājumi atcelt nomedīšanas limitu šiem dzīvniekiem, bet lauksaimnieki - cūku audzētāji tiek aicināti ievērot biodrošību saimniecībā, jo tikai tā var pasargāties no slimības, kas cilvēkiem nav bīstama, bet cūkām – letāla.
