Laikrakstam «Kurzemes Vārds» - 100

Šonedēļ savu simto pastāvēšanas jubileju atzīmē lielākais reģionālais laikraksts „Kurzemes Vārds”, kas padomju laikā saukts par „Komunistu”, tā kļūstot arī par tā laika ideoloģijas nesēju. Mūsdienās laikrakstam ir citi izaicinājumi nekā pirms simt vai piecdesmit gadiem – tā ir spēja strādāt laikā, kad tiek runāts sabiedrisko attiecību valodā, kad žurnālistu skaits sarūk un līdzās rakstošajai presei arvien vairāk informācijas nesēju ir virtuālajā pasaulē.

Laikrakstam «Kurzemes Vārds» - 100Inga Ozola

    No laternām līdz politiskajiem procesiem Latvijā un pasaulē, kas maina notikumus mūsdienās, tie ir temati, par ko savā starpā sarunājas, spriež un tad vēsta arī lasītājiem laikraksta „Kurzemes Vārds” žurnālisti. Pie sava darba galda žurnāliste Nora Driķe veido plašāku interviju ar jauno Liepājas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti. Norai Driķei ir savs skatījums, kādi ir izaicinājumi mūsdienu laikrakstam un žurnālistiem, taču Liepājā ir vienmēr, par ko rakstīt:

    „Liepāja ir pārāk liela pilsēta, lai mēs varētu teikt, ka mums nav par ko rakstīt. Esmu strādājusi dažādos laikrakstos, bet šo gadu laikā ir pieaudzis sabiedrisko attiecību speciālistu, preses sekretāru, dažādu padomnieku skaits, taču ir samazinājies žurnālistu skaits. Par to ir interesanti padomāt.”

    Nora Driķe

    Žurnālistu skaits sarucis arī laikrakstā „Kurzemes Vārds”, taču ir savs žurnālistu kodols un avīze pie lasītājiem turpina iznākt piecas reizes nedēļā, turklāt šonedēļ sagaida savu simto jubileju.

    Radošo potenciālu un laikraksta garu veido cilvēki, un katram ir savs stāsts par nonākšanu žurnālista amatā. Laikraksta galvenais redaktors un valdes priekšsēdētājs Ints Grasis nebūt nav studējis žurnālistiku, bet vadības zinātnes. Viņš atklāj, ka savu karjeru sācis, tā teikt, no pašas apakšas:

    „Esmu savulaik -20 grādu salā iznēsājis pastu. Esot izdevniecības vadītājam, es ļoti labi saprotu, cik grūti ir mūsu pastniekam – mūsu meitas uzņēmuma „Kurzemes Vārds” Abonēšanas centrā, es zinu, kā strādā tipogrāfija, kā strādā žurnālisti, kā strādā viss mehānisms.''

    Lielākajam Latvijas reģionālam laikrakstam izaicinājumu netrūkst, uzsver izdevniecības vadītājs Ints Grasis:

    „Mūsu mazie draugi no Kurzemes uz mums raugās varbūt ar zināmu skaudību, jo viņi droši vien nezina, cik mums patiesībā grūti iet. Jā, mums ir liela pilsēta, liels bijušais Liepājas rajons, liela teritorija ģeogrāfiski. Kurzemē vispār ir aktīvi lasītāji, viņiem interesē, ko raksta portālos, sociālajos tīklos; mums Liepājā un laikrakstiem „Talsu Vēstis”, „Saldus Zeme” ”Kurzemnieks” ir liels lasītāju loks.''

    Laikraksta „Kurzemes Vārds” paspārnē darbojas portāls „liepājniekiem.lv”, tiek izdoti arī divi žurnāli – „Liepājas Vēstules” un „Kuldīgas Vēstules”, kas stāsta par cilvēkiem, par viņu sasniegumiem, par vēstures liecībām un interesanto. Viena no žurnāla idejas aizsācējām ir laikraksta redaktore un projektu vadītāja Anda Pūce:

    Anda Pūce
    „Edgars Lūsēns, Nora Driķe un es – mēs bijām maza darba grupa, par ko varētu rakstīt Liepājas vēstures sakarā, man vēl tagad ir saglabājušās tās dzeltenās lapiņas. Mēs sapratām, ka tas viss vienā grāmatā neietilpst, tā radās žurnāls, kas tiek izdots jau desmit gadus.”

    Viens no žurnāliem tiek regulāri sūtīts kādai sirmai kundzei un cītīgai lasītājai pat uz Lielbritāniju, atklāj Anda Pūce.

    Sākušies nākamie laikraksta „Kurzemes Vārds” un arī Latvijas simt gadi; cilvēki un notikumi, par kuriem stāstīt ir un būs. Šobrīd laikrakstam ir 4500 abonentu, bet lasītāju loks sasniedz vismaz 30 tūkstošus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti