Noliek ziedus
Vēstures liecības vēsta, ka 1919. gada 11. novembrī par godu Latvijas armijai, kas atbrīvoja galvaspilsētu no sīksta un apbruņotāka pretinieka, skanēja visi Rīgas baznīcu zvani. Un arī šodien, godinot Latvijas atbrīvotājus atkal skanēja dievnamu zvani. Vēlāk pēc dievkalpojuma Doma baznīcā, Brāļu kapos pie mātes Latvijas tēla valsts augstākās amatpersonas nolika ziedus
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, noliekot ziedus Rīgas Brāļu kapos, atzīmēja, ka 11. novembrī īpaši atceramies tos Latvijas karavīrus, kuri ir atdevuši savas dzīvības par dzimteni, it sevišķi Neatkarības karā, bet arī mūsdienās pēc neatkarības atjaunošanas, piedaloties starptautiskajās misijās.
“Mēs, Latvijas tauta, paļaujamies uz mūsu bruņotajiem spēkiem. Robežsardze kopā ar bruņotajiem spēkiem šodien iztur lielu spiedienu uz Latvijas robežām, un mēs varam paļauties uz mūsu karavīriem. Vēlu visiem pieminēt mūsu karavīrus, jo bez viņiem mums nebūtu Latvijas valsts.”🇱🇻 pic.twitter.com/Sv04vuXdfM
— Valsts prezidenta kanceleja (@Rigas_pils) November 11, 2021
Ziedus Rīgas Brāļu kapos nolika arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), Rīgas mērs Mārtiņš Staķis ("Par!"/"Progresīvie"), iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) un citas amatpersonas.
FOTO: Saeimas priekšsēdētāja Lāčplēša dienā noliek ziedus Rīgas Brāļu kapos https://t.co/3r5NrRwu92#LāčplēšaDiena #11novembris pic.twitter.com/lleEkJ4nLt
— Saeimas ziņas (@Jekaba11) November 11, 2021
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") kritušo karavīru piemiņas pasākumā Brāļu kapos atzīmēja, ka šodien nav sēru, bet gan Latvijas uzvaras diena. "Šodien mēs svinam Lāčplēša dienu," teica ministrs, aicinot kritušo karavīru piemiņai aizdegt svecīti vai lāpu.
"Mēs atceramies viņus un viņu dvēseles gaismu, ko viņi nesa mums un kas mums ir jānes tālāk," teica aizsardzības ministrs.
Atsaucoties uz Covid-19 pandēmijas apstākļiem, kuriem vairāki karavīri šajā Lāčplēša dienā pielāgojušies arī profesionālajā darbībā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš sacīja, ka viņu nepārsteidza NBS karavīru spēja veikli pielāgoties jebkuriem apstākļiem. “Redziet, man nebija nekādu pārsteigumu, jo man ir absolūti nesalaužama pārliecība par savu karavīru spēku. (..) Man vēl lielāks gandarījums ir par to, ka man nevajadzēja izdot nekādu pavēli. Visi pieteicās brīvprātīgi, lai palīdzētu uzvarēt Covid-19 pandēmiju.”
Iededz svecītes
Neskatoties uz pandēmiju, arī šodien Rīgas pils mūris mirdz svecīšu gaismā. Cilvēki jau otro gadu gan aicināti šeit nedrūzmēties un ievērot distanci. Šoreiz svecīšu likšana arī nedrīkst gaidīt vakaru – astoņos iestājas komandantstunda.
Pirmo reizi svecītes 11. novembra vakarā mirdzēja 1988. gadā. Lai redzētu iemeslu šai tradīcijai, jāskatās mazliet augstāk par pils mūriem. Šajā datumā pirms 33 gadiem pirmo reizi pils Svētā Gara tornī tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.
"Tanī vakarā pie pils parādījās pirmās svecītes. Pēc tam tradīcija iegāja tālāk, un nākošajā gadā krastmala tika pārdēvēta par 11. novembra krastmalu, kaut gan vēsturiskais nosaukumus būtu 11. novembra bulvāris," skaidroja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
Kā novēroja Latvijas Radio, neraugoties uz lietu, pie Rīgas pils nolikt svecītes nāca gana daudz cilvēku, turklāt ļoti dažādā vecumā. Īpaši daudz ģimeņu ar bērniem.
Uzrunātie cilvēki pastāstīja, ka šī ir iespēja sajust vienojošu brīdi šajā laikā, kad sabiedrība ir īpaši sašķelta. Citi atklāja, ka šī ir iespēja runāt par vēsturi.
"Mēs nedrīkstam aizmirst. Mums nebūtu, vienkārši nebūtu Latvijas valsts, ja nebūtu 11. novembris 1919. gadā," sacīja Juris un Līga.
"[Noliku svecīti] par godu manam vecvecvectēvam, kurš mira karā," teica Anete.
"Tāpēc, ka es mīlu Latviju. (..) Es apzinos, ka man tas ir jādara," atzina Laura.
"Par mūsu varoņiem, kas krituši. (..) Katru gadu nāku, esmu arī skauts, Latvijas patriots, līdz ar to arī, neskatoties uz mājsēdes apstākļiem, tā ir tāda svēta lieta," norādīja Valters.
“Šodien tik zīmīga diena, ka būtu grēks neatnākt un nolikt svecīti tiem, kas par mums cīnījās,” pauda Lilita.
“Ja neko citu nevaram darīt, tad vismaz atnākt un noliekt galvu. Vai mēs šodien tā varētu darīt, atdot savu dzīvību par brīvību,” atzīmēja Liene.
Cilvēki pie Rīgas pils uzvedas mierīgi un disciplinēti. Klātesoša ir arī policija, kas atgādina par distancēšanos.
11. novembrī Dobelē pie Atbrīvošanas pieminekļa Latvijas karoga krāsās veidots "Gaismas ceļš". Pirmie svecītes iededza Dobeles 1. vidusskolas mazie bērni, kuriem "Lāčplēšu drosme" ļāvusi piedzimt brīvā Latvijā.
Šodien arī Lestenē deg svecītes un gulst ziedi. Te piemin kapteini Tomu Freimani un leitnantu Juri Pārupu. Abi – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Abi krituši 1944. gadā cīņās par Latviju leģionāru rindās. Viņu varonību piemin tie, kas paši kopā ar šiem drosmīgajiem vīriem cīnījās plecu pie pleca un kuri, spītējot karā piedzīvotajam, nodzīvojuši neticami garu mūžu.
Lai arī Lāčplēša diena šogad tiek atzīmēta pieklusināti, ikviens tiek aicināts kritušo brīvības cīnītāju piemiņu godināt, iededzot māju logos svecītes.
KONTEKSTS:
Lāčplēša dienas pamatā ir notikumi, kas Daugavas kreisajā krastā Rīgā risinājās 1919. gadā Latvijas Brīvību cīņu vienā no smagākajiem un sarežģītākajiem posmiem. Ar nozīmīgāko cīņu tieši 11. novembrī Pārdaugava tika atbrīvota no bermontiešiem. To paveica mazskaitlīga tikai pirms gada neatkarību proklamējušās Latvijas armija. Lāčplēša dienā ne vien svinam šo uzvaru, bet arī pieminam Latvijas Brīvības cīņās kritušos.
