Viņa uzsvēra, ka arvien ir šaubas par to, vai Straujuma patiešām vadīs valdību, jo ultimātus aizvien izvirza Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa („Vienotība”). Tāpat ir šaubas, vai šī koalīcija spēs ilgi sastrādāties pašreizējā formātā. „Ja valdību veido caur šantāžu, ja valdību veido caur ultimātu”, tad tas nav veids, kā strādāt ar labiem nodomiem, pauda Kreituse, norādot uz Āboltiņas lielo lomu valdības veidošanā.
Tāpēc līdzko partijām radīsies labākas iespējas, kā turpmāk strādāt un noturēties pie varas, tā varētu izjukt.
Tāpat liela nozīme tam, ka valdības veidošana ir iegājusi finiša taisnē, ir Latvijas gaidāmajai prezidentūrai ES. Tas ir iemesls, lai valdība pastāvētu, jo palikt bez Ministru kabineta prezidentūras laikā, būtu smagi.
Jau vēstīts, ka ZZS nolēmusi nepretendēt uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra posteni jaunajā valdībā, un piekrīt šīs ministrijas nodošanai Nacionālajai apvienībai. Līdz šim koalīcijas veidošanas sarunās galvenais „klupšanas akmens” bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadība, jo uz to pretendēja gan ZZS, gan NA.
Šonedēļ premjerministre un vecās koalīcijas veidotās jaunās valdības izvirzītā Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) piedāvājusi koalīcijas partneriem jaunu amatu sadalījuma modeli, bet vienošanos par to cer panākt nedēļas laikā. Ja vecā koalīcija vienošanos nepanāks, iespējams, prezidents uzstās uz citu koalīciju.
Līdzšinējā koalīcija pēc 12.Saeimas vēlēšanām vienojusies arī turpmāk strādāt kopā Straujumas vadībā. Pēdējās divās nedēļās arī izskanējuši dažādi varianti, kuri cilvēki varētu ieņemt amatus valdībā, neskaidrība līdz šim ir bijusi par Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas vadību.
