"Fiziski uzņemšana no trešajām valstīm notiks tā, ka mūsu eksperti dosies uz šīm bēgļu nometnēm, kas jau ir trešajās valstīs, līdz ar to tas būs darbs uz vietas. Savukārt par tiem, kas tiks iekšēji pārvietoti, tas būs darbs ar Itāliju un Grieķiju divpusējās sarunās. Tātad tas nenozīmē to, ka mēs pasakām – jā, mēs piedalāmies – un rīt uz šejieni atbrauks autobuss. Tas nozīmē, ka mūsu eksperti dosies uz turieni, runās un tā visa pārvietošana, apejot Latviju, noteikti nenotiks," skaidroja Kozlovskis.
Viņš vēlreiz apliecināja ka darīs visu, lai tas būtu maksimāli izdevīgi un Latvijai droši.
Jau ziņots, Latvijas valdība jūlija sākumā vienojās divu gadu laikā uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Bet ne visi politiķi to atbalsta, piemēram, Eiroparlamentāriete Iveta Grigule (Zaļo un Zemnieku savienība, ZZS) pārliecināta, ka 250 bēgļi, kurus Latvijas valdība gatava uzņemt nākamo divu gadu laikā, “ir tikai sākums”, un par šo jautājumu būtu jārīko referendums. Bet Nacionālās apvienības deputāti kopā ar nevalistiskajām organizācijām 4.augustā pie valdības rīkos protestu pret bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmē galīgo kompromisu nav izdevies panākt, taču ministri ir vienojušies uzņemt mazāku skaitu bēgļu – iepriekš bija plāns uzņemt 60 000 bēgļu, bet saskaņā ar jaunāko vienošanos tagad šis skaits ir sarucis līdz 54 000.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
