Konflikts veikalā «Maxima» par latviešu valodas nelietošanu noritēja latviski

Lielu rezonansi izraisījušais konflikts veikalā „Maksima” Rīgā par valsts valodas nelietošanu noritēja latviski, turklāt gan klientei, gan kasierei tā ir dzimtā valoda, noskaidroja Rus.Lsm.lv. Valsts valodas centrs vēl pārbauda šo situāciju un konkrēto gadījumu nekomentē, bet vispārīgi norāda -  jebkura vārdu apmaiņa var pārvērsties par konfliktu, tas ir abu pušu audzināšanas jautājums.   

Ieva Brante piedalās piketā pie Krievijas vēstniecības par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenoto prettiesisko rīcību okupētās Latvijas teritorijā 2. pasaules kara laikā (16.03.2016).
Konflikts veikalā sākās, kad pircēja Ieva Brante, kas pati sevi raksturo kā juristi ar aktīvu pilsonisku nostāju, pie kases prasīja, lai viņu apkalpotu valsts valodā. Situācija ātri kļuva sakāpināta un apsardze piedraudēja izsaukt kādu „specbrigādi”, savukārt pircēja solīja izsaukt pašvaldības policiju. Valsts valodas centrs par notikušo uzsāka pārbaudi.

Rus.Lsm.lv noskaidroja, ka viss sākās pēc tam, kad kasiere paziņojusi kopējo pirkuma summu krieviski. Tiesa, visa sekojošā vārdu apmaiņa noritēja latviski. To portālam Rus.Lsm.lv apliecināja arī pati Brante.

„Pēc tam, kad es laboju [kasieri], saziņa notika latviešu valodā.

Kasierei Dacei nebija nekādu problēmu sarunāties latviešu valodā. Viņa labi zināja un labi prata [valodu]. Tas bija tikai principa jautājums un pašas attieksme, tas nebija valodas nezināšanas jautājums. Apsargs ar mani runāja latviski, savā starpā ar otro apsargu viņi sarunājās krieviski,” pastāstīja Brante.  

Brante arī aprakstīja notikušo savā „Facebook” profilā. 

Sarunā ar Rus.Lsm.lv Brante piebilda, ka par nacionālisti viņu nosaucis arī apsargs, kurš, pēc viņas teiktā, atzīmējis, ka kasiere rīkojusies pareizi, atsakoties runāt latviski, jo te „runā, kā grib”. Tiesa, saruna uzreiz pēc pirmā Brantes iebilduma noritēja latviski.  

Ieva BranteRus.Lsm.lv
    Kasierei, kuras vārds pēc Brantes stāstītā ir Dace, nav latviešu valodas zināšanu kategorijas apliecības - tā arī nav nepieciešama, jo „šai konkrētajai kasierei latviešu valoda ir dzimtā”, portālam norādīja „Maksima Latvija” pārstāve Zane Udrase.

    Valsts valodas centrs pašlaik pārbauda notikušo, portālam Rus.Lsm.lv apliecināja Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Ingrīda Bērziņa.

    Viņa uzsvēra, ka pašlaik, kamēr notiek pārbaude, nebūtu korekti komentēt konkrēto gadījumu.

    „Mēs, atšķirībā no citiem, neizdarām pāragrus secinājumus. Tur ir arī divu cilvēku komunikācija, kura, iespējams, nav izdevusies, un cik daudz tur ir aizskartas likumiskās tiesības, par to mēs paši tagad veicam pārbaudi,” norādīja Bērziņa.  

    Savukārt, runājot par komunikāciju un uzsverot, ka tas ir vispārīgs, nevis konkrēta gadījuma  vērtējums, Bērziņa pauda, ka “jebkurā konfliktā vai vārdu pārmaiņā piedalās cilvēki, komunikācija notiek cilvēku starpā”.

    „Tas ir abu cilvēku, abu pušu, es teiktu, audzināšanas jautājums. Un tā saruna var izvērsties vai par konfliktu, vai par labu sarunu. Visu var vienmēr pa labam sakārtot un atrisināt! Bet, ja nu tas draudzīgā veidā nesanāk, tad ir likuma prasības,” norādīja Bērziņa.

    Uz jautājumu, vai likums konkrēti nosaka, ka komunikācija ar klientiem vienmēr jāuzsāk valsts valodā, Bērziņa atbildēja, ka  katra situācija likumā nav aprakstīta, bet ir noteiktas vispārējas normas.

    Ingrīda BērziņaRus.Lsm.lv
      „Valsts valodas likums nav izolēts no citiem normatīvajiem aktiem. Satversmē ir pateikts, ka Latvijā vienīga valsts valoda ir latviešu valoda. Un Valsts valodas likums, kas izriet no šīm prasībām, saka, ka tev jālieto latviešu valoda. [..] Tas nozīmē, ka, uzrunājot cilvēkus valstī, kurā ir noteikta valsts valoda, tu to dari latviski. Un, ja to nedara – tad diemžēl ir arī sankcijas,” skaidroja Bērziņa.

      Līdz ar to, ja pārdevējs uzrunā klientu jebkurā citā, nevis latviešu valodā, pat ja pēc tam saruna notiek latviski, formāli ir likuma pārkāpums.

      Taču Valsts valodas centra vadītāja vietniece atzina, ka „mēs ļoti labi saprotam, ka mūsu vidū ir ļoti daudz cilvēku, kuru dzimtā valoda ir krievu”.

      „Un tāpēc pārdevējs patiešām var kļūdīties un automātiski teikt krieviski “Labdien” – un tādas situācijas ir ļoti saprotamas,” pauda Bērziņa.

      „Un Valodas centrs nav tā iestāde, kura uzreiz ķersies uzlikt sodu. Mēs pateiksim: ja jūs esat kļūdījies, tas vēl nenozīmē, ka uzreiz būs sods,”  skaidroja Bērziņa.

      „Nav tā, ka soda par sasveicināšanos svešvalodā. Vienkārši likums nosaka, ka valstī runā valsts valodā. Un Valsts valodas centrs, kaut arī ir iestāde, kurai ir tiesības piemērot sodus, ļoti izprotoši izturas pret situācijām. Izvērtē, vai tas tiešām bija automātiskais „Labdien-Здравствуйте-Good morning”  vai vēl kaut kas tāds, vai tā ir tāda uzstājīga cilvēka pozīcija, ka es negribu un nerunāšu valsts valodā,” norādīja Bērziņa.

      Situāciju Āgenskalna „Maksimas” veikalā centrs vēl pārbauda, cik daudz tur ir aizskartas klientes likumiskās tiesības, un par secinājumiem paziņos vēlāk, informēja Bērziņa.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti