KNAB ieskatā daudz jautājumu rada ne tikai visu ieņēmumu ziedošana, bet arī tad, ja kāds izvēlas partijai atvēlēt, piemēram, 80% vai pusi no gada ieņēmumiem. Ir gan atšķirība, ja pusi ieņēmumu ziedo cilvēks, kurš gadā nopelna vien iztikas minimumu un kāds, kura ieņēmumi ir desmitos tūkstošu.
Tuvojas vēlēšanas, pieaugs ziedojumu skaits
Jau tuvākajā laikā partiju kasēs atkal atsāks birt tūkstošiem eiro, kā tas ir ierasti, gatavojoties spalvu spodrināšanai pirms kārtējām vēlēšanām. Šogad tādas ir divas – pavasarī Eiroparlamenta, rudenī – 12.Saeimas vēlēšanas. Kopumā uz abām vēlēšanām katra partija drīkstēs iztērēt vairāk nekā 740 tūkstošus eiro.
Lai arī partiju finansēšanu mēģināts ielikt striktos grožos, joprojām ir pietiekami daudz trūkumu un izdomas bagātu risinājumu, lai politiķi tiktu pie naudas. Tagad kā savu tuvākā laika mērķi KNAB nospraudis cīņu ar partiju melnajām kasēm. To esamību paši politiķi, protams, ka noliedz.
Starplaikā starp kārtējiem pirmsvēlēšanu maratoniem partiju kases bijušas samērā tukšas. Pēc pēdējām vēlēšanām no parlamentā pārstāvētajām partijām viscītīgāk ziedots varas galvgalī esošajai “Vienotībai” (260 533 EUR), mazliet vairāk tieši aktīvajā valdības veidošanas procesā, kā arī partiju apvienībai, kas tikko atgriezusies pie varas pīrāga – ZZS - 216 257 EUR.
Nesavtīgu interesi par ziedošanu ZZS izrādījuši Krievijas un Itālijas pilsoņi, kuru naudu partijai gan liegts pieņemt. Tā atdota ziedotājiem. Laikā starp vēlēšanām viņiem dāsni ziedojuši arī šīs partijas pārvaldīt pašvaldību uzņēmumu vadības pārstāvji.
“Es neņemos spriest par tām lietām. Katrs cilvēks, ja viņš ziedo, tad viņš nes atbildību. Neviens ar varītēm jau nepiespiež un nekas tāds jau nenotiek. Ja izvēlas to darīt, tad izvērtē sekas, ienākumu avotus, un tas jautājums ir adresējams pašiem cilvēkiem,” saka ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Tūkstoš eiro un divi tūkstoši eiro – tik lielas summas Latvijas Zemnieku savienībai nupat ziedojuši divu Jūrmalas vidusskolu vadoši darbinieki. Abos gadījumos šīs summas ir līdzvērtīgas viena mēneša ieņēmumiem. Bet tas ne tuvu nav personīgā dāsnuma rekords.
Simtiem ziedotāju šķiras no visies saviem ienākumiem
Pēc KNAB ziņām, aptuveni desmitā daļa ziedotāju - tas ir vairāki simti cilvēku - kādai no partijām spēj noziedot pat pilnīgi visus savus ienākumus. Šie ziedojumi rada aizdomas, ka partiju kasēs joprojām ieplūst nauda, kuras patiesā izcelsme vismaz kontroles pusei nav zināma. Cīņu pret partiju melnajām kasēm KNAB pasludinājis par savu prioritāti, tomēr, nemainot likumdošanu, šo cīņu ir visai vienkārši zaudēt. Tāpēc birojs jau šogad izstrādās jaunus grozījumus Partiju finansēšanas likumā.
KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga slavē Lietuvas modeli, kur partijas tiek finansētas pēc līdzīga principa kā Latvijā, bet tur ziedojuma apjoms daudz precīzāk sasaistīts ar ieņēmumiem.
“Viņiem ir atļauts ziedot tikai no iepriekšējā gadā gūtiem ieņēmumiem un atļauts ziedot tikai vienu desmito daļu. Līdz ar to nerodas aizdomas par to, no kā persona dzīvo. Papildus tam ir uzlikti ierobežojumi ziedot partijai, ja cilvēks nav iesniedzis ieņēmumu deklarāciju par iepriekšējo gadu. Visas tās jomas un virzieni ir sakārtoti,” saka Jaunskunga.
Līdzšinējā darba efektivitāti skaidri atklāj fakts, ka, lai arī KNAB aizdomīgi šķituši vairāki simti ziedojumu, tomēr pēdējo divu gadu laikā valsts kasē partijām kā nelikumīgu uzdots atmaksāt vien 18 cilvēku ziedoto naudu. Puse no tiem bijuši „Saskaņas centram” par kopējo summu deviņtūkstoš eiro (9112 EUR).
“Mēs esam priecīgi par katru ziedotāju un netincinām, vai tā ir viņa paša nauda. Jo tā ir viņa atbildība likuma priekšā,” saka “Saskaņas centra” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Seši nelikumīgi ziedojumi bijuši Reformu partijai, trīs – Nacionālo apvienību veidojošajām partijām.
Trīs, četrus mēnešus pirms vēlēšanām ziedojumu skaits un apjoms pieaug pat septiņas reizes. KNAB atzīst, ka viņiem piešķirtie resursi un instrumenti, lai izsekotu iespējami svešas naudas ziedošanai partijām, ir pārāk neasi. Personu ieņēmumu pārbaude ir ilgstoša un tā ne vienmēr notiek.
Par būtiskiem partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem tagad likums paredz arī kriminālatbildību.
