KNAB institucionālais pārraugs, premjers Valdis Dombrovskis (V) neuzskata, ka nesaskaņas radušās biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces Jutas Strīķes personību dēļ. „Mēs tomēr primāri neskatījāmies uz šo jautājumu caur konkrēto personāliju prizmu, jo, manuprāt, tas būtu vienkāršoti skatīt, ko viens KNAB darbinieks pateicis par otru. Bet mēs skatījāmies uz šo jautājumu kā sistemātisku problēmu: kas ir cēloņi, kas regulāri KNABā noved pie konfliktiem. Šādi konflikti KNAB atkārtojas regulāri, līdz ar to ir jāvērtē, kas ir šī sistēmiskā problēma. Tā ir izplūdis kompetenču regulējums KNAB nolikumā,” skaidroja premjers.
KNAB nolikumā, piemēram, neesot konkrēti nodalīta priekšnieka un priekšnieka vietnieka kompetence par operatīvo darbību un izmeklēšanu. Tāpēc premjers ar ģenerālprokuroru vienojies veidot darba grupu, iesaistot tiesībaizsardzības iestāžu profesionāļus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Grupa izstrādās detalizētu nolikumu, kurā biroja darbība būtu reglamentēta precīzi, stingri nosakot katra tiesības, pienākumus un atbildības līmeņus.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers gan uzsvēra - viens no pamatsecinājumiem, ka pašreiz nav nepieciešami reformu jautājumu risinājumi vai strukturālas izmaiņas.
"Mēs viennozīmīgi neatbalstām nekādu iestādes sadalīšanu, tas būtu absolūti neloģiski un nepamatoti, un nekādā veidā neuzlabotu iestādes darbu," uzsvēra Kalnmeiers.
"Panākta vienošanās, ka nepieciešams veidot darba grupu, iesaistot tiesībaizsardzības iestāžu profesionāļus, NVO pārstāvjus, par detalizētu nolikuma izstrādi, kurā precīzi būtu reglamentēta iestādes darbība, nevis vispārējiem tekstiem, kā ir patreiz. Bet stingri nosakot tiesības, pienākumus, atbildības līmeņus, kas dotu iespējas iestādes vadītājam precizi apzināties savu tiesību apjomu, arī viņam pakļauto darbinieku tiesības un arī savus pienākumus,” skaidroja ģenerālprokurors.
Pagaidām gan nav skaidrs, cik ilgi šī darba grupa strādās. Tomēr ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers cer, ka KNAB vadība tās rezultātus sagaidīs bez turpmākiem strīdiem: „Nedomāju, ka konflikts tur varētu padziļināties, jo tas pašlaik ir ieguvis tik plašu sabiedrisku skanējumu. Abi divi ir pietiekoši pieauguši un loģiski cilvēki, lai saprastu, ka kaut kādā brīdī jāapstājas kaut vai paša personiskā prestiža dēļ. Es tiešām ceru uz šo abu cilvēku veselo saprātu.”
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, lai gan savu pārraugu lēmumu akceptē, tomēr uzskata, ka biroja nolikums ir gana skaidrs. Viņš nepiekrīt arī pārmetumiem par nepamatotu konfliktēšanu: „Attiecībā uz normatīviem aktiem, kas regulē biroja darbību, to ietvaros, protams, strādāju, strādā viss kolektīvs. Problēmu tajā nesaskatu. Saskatu, ka mākslīgi tika veidota situācija, lai padarītu daudz sarežģītāku biroja darbību, graujot biroja priekšnieka, biroja kolektīva reputācija. No mana puses konflikta kā tāda nav. Vēlreiz varu pateikt – tas ir mākslīgi veidots ar mērķi diskreditēt, varbūt noslēpt darbības, kas neizdarītas. Pavērojot hronoloģiski, šinī situācijā tā nav ne mana griba, ne vēlme šo konfliktu padarīt publisku.”
Septembra sākumā jābūt slēdzienam disciplinārlietā pret Strīķi, savukārt novembrī paredzēta Streļčenoka kā ierēdņa novērtēšanas procedūra. Ģenerālprokurors norādīja, ka tas arī būs brīdis, kad augstā līmenī varēs vērtēt abu KNAB amatpersonu profesionalitāti.
Vēstīts, ka pēdējo mēnešu laikā saasinājušās biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces korupcijas apkarošanas jomā Jutas Strīķes attiecības. Strīķei pildot biroja vadītāja pienākumus, KNAB ētikas komisija aicināja premjeru vērtēt iespējamo Streļčenoka interešu konfliktus, izmaksājot sev atvaļinājuma pabalstu.
Savukārt Streļčenoks neilgi pēc atgriešanās no atvaļinājuma ierosinājis pret Strīķi disciplinārlietu par dažu viņa rīkojumu atcelšanu un kāda izmeklētāja pieņemšanu darbā.
