KM: Mediju politikas izaicinājumi – sašķelta informatīvā telpa un mazs tirgus

Latvijas mediju politikās galvenie izaicinājumi ir sašķelta informācijas telpa, mazs sadrumstalots mediju tirgus un zema konkurētspēja, secināja Kultūras ministrija, kas informēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par mediju politikas jautājumiem.

Šogad ministrija plāno izveidot mediju politikas ietvaru nacionālā un Eiropas Savienības (ES) kontekstā, izstrādāt mediju politikas pamatnostādnes, attīstīt piedāvājumu krievvalodīgajai auditorijai.

„Globāli raugoties, galvenie izaicinājumi saistīti ar pieaugošo apdraudējumu vārda un izteiksmes brīvībai un daudzveidībai, ko spilgti pierādīja Parīzē notikušais terorakts. Otrs būtisks izaicinājums kopumā saistīts ar globalizācijas procesu pasaulē, kā rezultātā saasinās konflikts ar dažādiem pasaules redzējumiem, vērtību sistēmām. Un trešais, kas arī ļoti būtiski ietekmē mediju attīstību un informācijas telpas veidošanos, pasaulē kopumā ir jautājums, kas saistās ar straujo tehnoloģiju attīstību, kā sekas ir mediju saplūšana un sava veida lokalizācijas maiņu, mediji mūslaikos ir pārrobežu,” deputātus informēja kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība). 

„Galvenie izaicinājumi Latvijā – mēs esam identificējuši šobrīd divus būtiskākos izaicinājumus, ar kuriem jāsaskaras: pirmkārt sašķelta informācijas telpa - varam redzēt izteikti latviešu valodā un krievu valodā. Un otra lieta – jārunā par kopumā mazu, sadrumstalotu  mediju tirgu, kas arī ietekmē mūsu mediju konkurētspēju,” sacīja Melbārde.

Dace Melbarde par mediju politiku
00:00 / 01:18
Lejuplādēt

Savukārt opozīcijas partijas „Saskaņa” deputāts Boriss Cilēvičs komisijas sēdē norādīja, ka būtu jādomā arī par mediju koncentrēšanos viena īpašnieka rokās.

„Ir piemēri, ka informācijas telpā ir sašķelta; tā ir daudzveidīga un manā skatījumā tā varētu būt arī priekšrocība. Arī no jūsu materiāliem izriet, ka latvieši labprāt skatās vietējos raidījumus krievu valodā. Daudzveidība ir laba lieta un domāju, ka tā ir ne tik daudz problēma, cik iespēja, ko mēs varam izmantot,” sacīja Cilēvičs.  

Viņš atzina, ka krievu valodā rakstošā prese ir lielā mērā koncentrēta viena īpašnieka rokās, „bet ļoti līdzīga situācija ir arī ar nacionālo televīziju, un ne tikai nacionālo, latviešu valodā”.

„Ja paskatāmies uz grafiku, izņemot sabiedrisko televīziju, sešas lielākās televīzijas arī ir viena īpašnieka rokās, un vai jūs neuzskatāt, ka tā arī varētu būt problēma, par kuru jādomā,” norādīja Cilēvičs.

Boriss Cilēvičs par mediju politiku
00:00 / 01:03
Lejuplādēt
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt