Dienas ziņas

Tiesībsarga birojs sāk kampaņu pret mobingu

Dienas ziņas

Lībiešu krastā pēta nemateriālo kultūras mantojumu

Ar nepacietību gaida Lestenes baznīcas un memoriāla likumu

Karavīru piemiņas biedrībā un vietvarā cerīgi gaida Lestenes baznīcas un memoriāla likumu

Latviešu karavīru piemiņas biedrība "Lestene", kā arī Tukuma novada pašvaldība ar nepacietību gaida Lestenes memoriāla likuma pieņemšanu Saeimā. Tas paredz, ka Lestenes baznīcai un memoriālam varēs novirzīt arī valsts un pašvaldības līdzekļus. Biedrībā skaidroja, ka, redzot valsts atbalstu, vieglāk būšot piesaistīt arī ārzemju ziedojumus, turklāt neatsverams esot arī morālais gandarījums.

2003. gadā Tukuma novada Lestenē tika izveidoti Brāļu kapi, kur atdusas vairāk nekā tūkstotis Otrā pasaules kara laikā kritušo latviešu karavīru un nacionālo partizānu, bet plāksnītēs iegravēti vairāk nekā 11 000 uzvārdu.

Brāļu kapi izveidoti un sākotnēji uzturēti par ziedojumiem. Tagad gan Brāļu kapi, gan netālu esošā piemiņas istaba ir pašvaldības īpašums, tomēr izmaksas, īpaši energokrīzes laikā, ir augstas.

Lestenes un Irlavas pagastu pārvaldnieks Vilnis Janševskis pauda: "Gadā [uzturēšana] izmaksā apmēram 40–45 tūkstošus eiro. Tas ir ar visiem kapu pasākumiem. Mēs jau ilgus gadus ziedojumu naudu neizmantojam ikdienas uzturēšanai. Pamatā to tērējam neikdienišķām lietām – tādām, kas ir parādāmas ziedotājiem."

Pašreiz virzību Saeimā uzsācis Lestenes baznīcas un memoriāla likumprojekts, kas paredzēs tiesības ar finansējumu piedalīties arī valstij.

Lestenes pagasta pārvaldnieks sacīja, ka topošais likums esot ilgi gaidīts un ļaušot vairāk iesaistīties arī pašvaldībai.

"Juridiskais statuss būs ļoti nopietns, un mēs varēsim piesaistīt ziedotājus. Valsts varēs iedalīt naudu šī memoriāla uzturēšanai un attīstīšanai, un nebūs jāmeklē aplinkus ceļi caur biedrībām vai kā citādi, lai atbalstītu memoriālu," teica Janševskis.

Savukārt Latviešu karavīru piemiņas biedrības "Lestene" valdes priekšsēdētājs Aivars Sinka vēstīja: "Mums izdevās nokārtot, ka tas [memoriāls] tagad ir Valsts kultūras pieminekļu sarakstā, bet pirms tam bija situācija, ka Brāļu kapiem Rīgā ir savs likums. Padomju un vācu kapi ir starptautisks līgums, bet Lestenei īstenībā nekā nebija. Ir ļoti svarīgi, ka mēs esam kultūras pieminekļu sarakstā, bet otrais ir morālais atbalsts un praktiskā palīdzība."

Plānu gan pašvaldībai, gan  karavīru piemiņas biedrībai "Lestene" vēl ir daudz. Līdzās brāļu kapiem būšot parks, kurā tiks godinātas 50 viensētas, kas šajā apkaimē tika zaudētas kara laikā. Kādreizējā krogus ēka tikšot pārbūvēta par muzeju. Jau esot veikta zinātniskā izpēte un tiekot izstrādāts projekts, bet ēkas pārbūvei būšot  nepieciešams vismaz miljons eiro.

Kā norādīja kapu pārzine Gita Bulaha, kuras pārraudzībā ir arī pirms 15 gadiem izveidotā piemiņas istaba, memoriāla likums atstāšot labāku iespaidu uz "Daugavas vanagu" pēctečiem, kas tagad esot galvenie ārzemju ziedotāji.

"Tas noteikti palīdzētu gan uzturēšanas ziņā, gan tūristu piesaistē un vispār tālākā šīs vietas izveidē," viņa sacīja.

Lestenes memoriāla likumprojekts jau atbalstīts Saeimas komisijā, bet, lai tas stātos spēkā, tas vēl jāskata Saeimā trijos lasījumos.

Jāpiebilst gan, ka memoriāla likums nenosaka valsts vai pašvaldības finansējumu memoriālam, bet tikai iespēju tādu paredzēt budžetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti