"Kapus slēdza padomju laikā, jo bija tāda politika. Viņi skaitījās tā kā piepildīti. Šie ir latviešu draudzes kapi, līdz ar to daudzi jau bija izsūtīti un daudziem jau vairs nebija piederīgo. Un vairāk nebija vietas, kur glabāt tradicionāli," pastāstīja Nelda Gavare, kura pēta Torņakalna kapu vēsturi.
Padomju gados, lai sargātu savu mirušo tuvinieku piemiņu, piederīgie kapu plāksnes un krustus ierakuši zemē. Liela daļa to darīja tajā vietā, kur cilvēks ticis apbedīts. Šāda metode piekopta arī citās kapsētās. Daļa pieminekļu sadragāti kara laikā vai tos sabojājuši marodieri. Pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas noslēptās kapu plāksnes pamazām tiek atrastas.
"Šie pieminekļi aicina izvērtēt arī vēsturi: kā mums laika gaitā mainījies ģimenes lielums, dzīves ilgums, vai mēs esam slimojuši, vai bērnus mazus zaudējuši jau bērnībā," skaidroja Gavare.
22 bērnu tēvs
Piemēram, kapa piemineklis kādam Puriņa kungam, kurš miris 69 gadu vecumā, sniedz informāciju, ka viņam bijuši 22 bērni. Bijusi viena sieva vai vairākas – tas neesot zināms.
Šis piemineklis, kurš savulaik bija nogāzies, ticis atrasts sakopšanas talkas laikā un atgriezts atpakaļ savā vietā kā laika zīme, kas atspoguļo ģimeņu lielumu. Kapos atjaunots arī unikāls gaišā marmora piemineklis. To savam tēvam veltījusi meita, atvedot pieminekļa daļas no Vīnes pirms gandrīz 200 gadiem.
"Tiem laikiem tā bija ļoti liela bagātība – šādu uzlikt. Augšā ir meitenes simbols, kas simbolizē feminisma sākumu šai laikā, 1800. gadu beigās. Pieminekli ir likusi meita, tā ir bijusi ļoti progresīva ģimene tiem laikiem, jo meitenes skulptūras ļoti reti kad tika liktas kapos. Vairāk – eņģeļi, spārni," sacīja Gavare.
Rīgā, pieminekļu glabātuvē, atrodas vairāki tūkstoši pamestu un arī bojātu kapu pieminekļu.
Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pieminekļu aģentūra" galvenā speciāliste Guna Vainovska uzsvēra, ka vissarežģītākais liktenis ir Lielo kapu pieminekļiem, jo 70. gadu beigās un 80. gados, veidojot parku, tie tika sastumti kaudzēs pie galvenajām izejām.
Pavisam neliela daļa nonāca pieminekļu glabātuvē Sarkandaugavā un tika sistematizēti, lai piederīgie tos varētu atrast; tiesa gan – šādu, laimīgu gadījumu bijis diezgan maz. Taču joprojām zeme turpina atdot savulaik zudušās piemiņas zīmes.
"Visu laiku, tur ik pavasari, rudeni, veicot apkopes darbus zaļajā zonā, tiek atrastas pieminekļu detaļas. Visu laiku šie akmeņi nāk no zemes ārā," stāstīja Vainovska.
Evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes pagalmā tīrīšanas darbu laikā, ieraktus zemē, atrada vairākus kultūrvēsturiskus kapu pieminekļus, kuriem, iespējams, ir milzīga nozīme mūsu Latvijas vēsturē.
"Izskatās, ka apzinīgs cilvēks tos ir glābis no okupācijas laika šausmām, un nogādājis draudzes namā. Ir divi ar ļoti ievērojamiem vārdiem. Šeit konkrēti ir vācu rakstībā – Čakste, dzimusi Čakste. Blakus mēs redzam pieminekli – arī krusts – ar Augusta Levita ģimenes kapu uzrakstu. Tas ir 1910. gads," norādīja biedrības "Lielo kapu draugi" pārstāvis Andris Gobiņš.
Gobiņš pauda, ka nākamais solis būtu atrast šo cilvēku oriģinālās kapu vietas un atgriezt izglābtos krustus vēsturiskajās vietās.
Darbietilpīgs process
Atrast, kur atrodas piemiņas zīmēs un krustos minēto cilvēku kapavieta, ir darbietilpīgs process. Pirmkārt, informācija meklējama draudžu grāmatās. Katrai no tām jābūt trīs eksemplāros: viena glabājas draudzē, viena arhīvā un viena – Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā.
"Ir vecie kapu plāni. Jaunākais plāns – 70. gados. Šinī plānā ir viss tas, kas tajā laikā bija dzīvē. Šinī plānā ir atzīmēti numuri. Aizejot uz arhīvu, var izņemt izziņu ar konkrētās vietas koordinātēm, kur būs vārds, uzvārds, cilvēka dzīves dati, un var meklēt. Mēs arī esam meklējuši. Ir arī vecākas kartes," paskaidroja Anta Lapsiņa, kura darbojas biedrībā "Lielo kapu draugi".
"Rīgas pieminekļu aģentūras" speciāliste gan uzsvēra, ka tieši Lielajos kapos kapu plākšņu atgriešanās to vēsturiskajā vietā ir teju neiespējama un ne tikai birokrātijas dēļ. Pēc Vainovskas teiktā, kapu struktūra ir diezgan izpostīta, un nav iespējams pateikt, kur precīzi būtu jāatrodas piemineklim.
Atrastajos kapu krustos lasāmi arī prominentu cilvēku uzvārdi. Vai tiešām sakopšanas darbu laikā netīši atrastas valsts prezidentu – Jāņa Čakstes un Egila Levita dzimtas pārstāvju piemiņas zīmes?
Lapsiņa no biedrības "Lielo kapu draugi" pieļāva, ka zina Čakstes pieminekļa vietu – to vēl joprojām kopjot kāda radiniece.
"Es esmu runājusi ar šo kundzi, un viņa ir stāstījusi, ka viņa ir rados ar Zemgala un Čakstes ģimenēm. Bet tas ir mans pieņēmums," piebilda Lapsiņa.
Raidījums "4. studija" uzrunāja arī Valsts prezidenta kanceleju un saņēma ziņu, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam nav informācijas, ka atrastais kapu krusts jebkādā veidā būtu saistīts ar viņa ģimeni.
