4. studija

Vai Pļaviņās, sakārtojot Raiņa ielu, tiek piesārņots Daugavas krasts?

4. studija

Ceturtā studija

Kāpēc Valsts policija izsola dienestam nederīgu, ļoti agresīvu suni?

Kāpēc Valsts policija izsola dienestam nederīgu, agresīvu suni?

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “4. studija” skatītājs, meklējot savai ģimenei piemērotu mājas mīluli, ievērojis, ka Valsts policijas (VP) izsolē cilvēkiem piedāvā agresīvu suni. Viņš jautā – varbūt šādu dzīvnieku labāk vajadzētu eitanizēt? Kā var izsolīt suni, kurš nav prognozējams un spēj uzbrukt cilvēkiem?

Latvijas dzīvnieku patversmēs adopcijai piedāvā suņus, ar kuriem ir strādājis kinologs, ir izzinātas suņa rakstura īpašības. Tikmēr Valsts policijas mājaslapā redzama izsole, kurā piedāvā suni, kas dienestā nav bijis derīgs. Izrādās, ka tas ir agresīvs ne tikai pret mājdzīvniekiem, bet arī pret cilvēkiem.

“4. studija” pārliecinājās, ka policijas mājaslapā tiešām atsavināšanai tiek piedāvāts robežas sargs, beļģu aitu sugas suns Grants. Norādītajā aprakstā lasāms:

“Sunim ir nekontrolējamas sociālas agresijas izpausmes pret cilvēku, kas izpaužas uzbrukuma veidā, ar mērķi kost.

Uzbudinājuma brīdi nav kontrolējams. Nepieciešami mierīgi turēšanas apstākļi bez kairinātājiem.”

“Šajā sludinājumā ir norādīts uz dzīvnieka agresivitāti. Par bīstamu mēs varam uzskatīt tikai dzīvnieku, kas ir ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) lēmumu atzīts par bīstamu. Un šinī gadījumā, šajā sludinājumā izsoles rīkotāji ir objektīvi norādījuši, kāds ir šī dzīvnieka raksturs. Būtībā neviens normatīvais akts viņiem arī neaizliedz šo dzīvnieku atsavināt, un to nosaka arī noteikumi, kas nosaka labturību sporta, atrakciju un darba dzīvniekiem, – ka pēc šī dzīvnieka darba mūža beigšanās var šo dzīvnieku atsavināt vai eitanizēt,” situāciju komentēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa.

Policijā “4. studijai” skaidroja, ka patlaban dienestā darbojas 33 labi apmācīti suņi. Taču arī katram dzīvniekam ir savs raksturs un dotības. Diemžēl Grants dienestā sevi tā arī nepierādīja, jo pārlieku lielā vēlme aizstāvēt savu kinoloģi, nepatika pret citiem cilvēkiem un dienesta suņiem neesot bijusi apvienojama ar darbu policijā.

“Viņš ir patruļsuns un viens strādā ļoti reti. Tur vienmēr ir izmeklētāji. Tās parasti ir zādzības no mājām vai pazudis cilvēks. Tagad ļoti populāri rudenī – sēņotāji pazūd mežā, un tad mēs braucam meklēt, kur tie cilvēki ir pazuduši. Un tad tam sunim ir jāmeklē cilvēks. Diemžēl tādu suni mēs nevaram laist meklēt pazudušu personu, jo viņš to personu, visticamāk, sakodīs,” norādīja Valsts policijas Kinologu nodaļas vecākā inspektore Ilze Fogele.

Kopumā policija šogad nodevusi atsavināšanai trīs suņus, kuri vecuma vai saslimšanu dēļ vairs nav spējuši turpināt dienestu. Domu – eitanizēt dzīvniekus – neviens pat nepieļauj, jo – kolēģus nenogalina, skaidroja policijā. Un ir bijis tikai viens gadījums, kad kinologs nav vēlējies turpināt rūpes par savu suni. Tad par šo dzīvnieku parūpējušies citi likumsargi.

“Visi tie suņi, kas tiek piedāvāti atsavināšanai, visus šos suņus atsavina tas pats kinologs, kas ar viņu strādā,

jo neviens kinologs nav ieinteresēts, ka viņa suns nonāk citās rokās. Tā ir birokrātiska formalitāte, jo dzīvnieks ir jānoraksta, tas ir valsts īpašums. Tur nav tā vienkārši, ka valsts to atdod kādam tāpat. Noteikumi ir tādi – kurš pirmais piesakās, tas pirmais arī dabū. Kinologs zina, kad būs šī atsavināšana, tad viņš regulāri pārbauda to mājaslapu, lai nepalaistu garām un tad arī pirmais pieteiktos,” skaidroja Fogele. 

Arī šajā gadījumā dienestam nepiemērotais Grants nonāks savas kinoloģes aprūpē, jo viņa paspēja piefiksēt sludinājuma parādīšanos Valsts policijas mājaslapā. Tomēr, ja speciāliste nebūtu pieteikusies pirmā, dzīvnieks varētu nonākt jebkurā, piemēram, daudzbērnu ģimenē. 
Arī dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” īpašniece Danuta Priede atzina – teorētiski varēja pieteikties vēl 500 citi cilvēki bez jebkādām zināšanām kinoloģijā vai suņkopībā un nopirkt potenciāli bīstamu suni. 

“Tāpēc, ko es, pirmais, gribu darīt, aicināt nepieteikties šai izsolei! Ļaujiet kinologam iegādāties, ja šis ir tāds gadījums!” uzsvēra Priede. 

Likumdošana saistībā ar dienestam nederīgu suņu atsavināšanu ir novecojusi – atzina “Mežavairogos”.  

“Piemēram, ja tiek konfiscēti dzīvnieki, kas tiek ievietoti dzīvnieku patversmē, patversmei ir pirmpirkuma tiesības izsoles gadījumā, un tikai tad, ja patversme atsakās, tad šie dzīvnieki nonāk brīvā izsolē. Ļoti žēl, ka tā nenotiek policijā, jo šie dienesta suņi... Viņiem ir arī jūtas. Viņi arī pieķeras savam cilvēkam. Nevajag šķirt šīs ģimenes. Tas ir ļoti nopietni. Tās traģēdijas, kas varētu notikt, ja kinologs to savu suni nedabū... es negribētu to nekad piedzīvot,” sacīja Priede.

Kinologi Valsts policijā ir spiesti tērēt savu laiku, lai uzmanītu internetā izsoli, tai pieteiktos un atpirktu valsts īpašumu – suni, kuru paši apmācījuši un kurš jau dzīvo viņu mājās. Ar jautājumu, kāpēc līdz šim neviens nav runājis, piemēram, par pirmpirkuma tiesībām kinologiem, nav ierosinājis mainīt likumdošanu, kas saistīta ar valsts īpašuma atsavināšanu, raidījums “4. studija” vērsās Iekšlietu ministrijā.

“Šī ir šaura, specifiska tēma, un līdz šim Iekšlietu ministrijā mums šādu jautājumu kolēģi nav īsti cēluši. Līdz ar to par šo nav domāts padziļinātā aspektā. Šobrīd no jums mēs to pirmo reizi dzirdam, ka tāda problēma, teiksim tā, tiek diskutēta, bet, vai tas ietekmē kaut kādā veidā šo iepirkuma procedūru, tas ir jāvērtē papildināti,” teica Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš. 

Iekšlietu ministrija sola ņemt vērā “4. studijas” ieteikumu un izvērtēt atsavināšanas procedūru, it īpaši “pirmpirkuma aspektu”.    

Kā uzsvēra “4. studijas” aptaujātās dzīvnieku patversmes, savs suns nav jāmeklē Valsts policijas mājaslapā. Dienesta suņiem ir kā savs rūdījums, tā arī emocionālas un fiziskas dienesta laikā gūtas traumas. Ar viņiem spēj strādāt un sadzīvot tikai apmācīti cilvēki. Dzīvnieku patversmēs visā Latvijā savu īsto saimnieku gaida vairāki tūkstoši suņu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt