“Ja nebūtu problēmas ar šo konteineru un nenestu pārējo māju iedzīvotāji [savus atkritumus], tad būtībā to slēdzeni nevajadzētu,” stāstīja Krišjāņa Valdemāra ielas 135. nama iedzīvotāja.
Rīgā atkritumu konteineru slēgšanas modes pirmsākumi meklējami pirms desmit gadiem Vecrīgā, kur iedzīvotāji sapratuši, ka maksā ne tikai par savu atkritumu izvešanu, bet arī par daudzu citu ļaužu “krājumiem”. Un jo vairāk šādu nelūgtu apmeklētāju, jo vairāk nākas maksāt par atkritumu aiztransportēšanu līdz poligonam. To sapratuši arī Krišjāņa Valdemāra 135. nama iemītnieki.
“Ne tikai atkritumu maisus met iekšā, bet arī mēbeles mums ir bijušas, dīvāni. Ziemassvētkos te vispār ir bijuši egļu kalni. No visām blakus mājām, ne tikai no mūsu. Mēs šo situāciju izlēmām risināt ar to, ka mēs uzliksim slēdzeni, ko mēs izdarījām paši par savu naudu. Sametām naudu, nopirkām slēdzeni, sagatavojām katram dzīvoklim divas atslēgas, lai piekļūtu atkritumu urnai, un nepagāja ilgs laiks, kad konteineru izvedēji šo slēdzeni salauza,” stāstīja nama iemītniece.
Lai ierīkotu jaunu slēdzeni, nama iedzīvotājiem jārīko sapulce, jāvienojas par slēdzenes veidu, jāpievīlē atslēgas, jānogādā tās atkritumu apsaimniekotājam. Tikmēr konteiners ir atvērts, un apkārtējo māju iemītnieki to piepilda ar saviem sadzīves atkritumiem.
Krišjāņa Valdemāra ielas 135. nama iedzīvotāja norādīja, ka tad “sanāk, ka mūsu māja maksā par visiem pārējiem cilvēkiem. Tas jau nešķiet godīgi, jo mēs maksājam godīgi par savu, vienu konteineru, un mums ar to vienu konteineru pietiek. Tad, kad bija slēdzene, tad šādu problēmu nebija”.
“Rīgas namu pārvaldniekā” atzīst, ka rēķinos atkritumu izvešana tik tiešām ir viena no pozīcijām, kurai vajadzētu sekot, jo nevienam nav jāmaksā par kaimiņu sanestajām drazām.
Uzņēmumā sola Valdemāra ielas 135. nama atkritumu tvertnei slēdzeni atjaunot.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns apliecināja, ka “šāda sūdzība ir saņemta nesen un ir veikti priekšdarbi, lai šo konteinera atslēgu varētu atjaunot un būtu iespējams atjaunot arī konteinera aizslēgšanu”.
135. nama iemītnieki atklājuši, ka viņu konteinerā atkritumus cilvēki izmet, dodoties savās gaitās, un tieši šī tvertne ir visērtākā, jo atrodas pa ceļam uz bērnudārzu un sabiedrisko transportu.
Leiškalns skaidroja, ka citu māju konteinerus izvietot kaut kur ērtākā vietā traucē divi ierobežojumi. “Viens, ka nedrīkst būt tuvumā ventilācijas ieplūdes sistēmas kanāliem, un otrs ierobežojums ir – vēlams ne tuvāk par 10 metriem no mājas logiem. Šie divi ierobežojumi ietekmē kopumā šo novietošanu. Galvenā problēma, kad tiek konteineri pārvietoti, visbiežāk ir pretenzijas gan pašai mājai, reizēm ir citām mājām rodas pretenzijas, kur konteineri ir novietoti. Tas nav viegls uzdevums”.
Ja iedzīvotājam nav īsti skaidrs, kur atrodas tieši viņiem paredzētā atkritumu tvertne, par kuras izvešanu jāmaksā, to var uzzināt pie sava apsaimniekotāja vai izlasīt norādi tieši uz konteinera.
Katrai daudzdzīvokļu mājai tiek sarūpēta tvertne, vadoties pēc vidējā patēriņa. Turklāt, jo vairāk atkritumu tiks šķiroti un ievietoti bezmaksas konteineros, jo mazāk būs jāmaksā par nešķirojamo atkritumu tvertņu satura izvešanu.
