Te karsti, te auksti radiatori – tāda ikdiena bieži vien ir daudzdzīvokļu mājās, kur siltumu nodrošina centralizētā apkure. Rīdzinieks Jānis ar šo problēmu saskāries jau gadiem un izdarījis savus secinājumus, kāpēc, apkures sezonai sākoties un beidzoties, ne vienmēr dzīvokļos ir jūtams komforts.
“Siltummezglā ir jāiestāda vesela virkne parametru, kuri jāmaina attiecībā no gadalaika, – rudenī vajadzīgi vieni parametri, ziemā, kad vajadzīga standarta apkure, vajadzīgi citi parametri, un tas viss ir jāpārregulē vismaz trīs reizes sezonā. Ja šo sistēmu regulē adekvāti, tad var panākt to, ka mēs pat lāga nepamanām, ka apkures sezona beigusies,” sprieda Jānis.
Uzņēmums “Siltumserviss Rīga”, kas apkalpo ievērojamu daudzumu Rīgas namu, katru mēnesi māju pagrabos pārbauda siltuma mezglus un uzskata, ka pagaidām viss darbojas pēc plāna.
Uzņēmuma pārstāvis Olafs Brežinskis norādīja:
“Sezonas laikā, protams, ka ziemā šie iestatījumi ir savādāki.
Mēs zinām, ka pavasara saulīte mēdz ātrāk uzsildīt apkārtējo vidi un āra gaisa temperatūras svārstības ir straujākas. Ja ziemā tie mīnusi ir mēreni, tad uz vasaras saulīti apkures sistēmas atslēgšanās notiek pie 12 vai 14 grādiem. Tātad, ja āra gaisa temperatūra sasniedz 14 grādus, apkures sistēma ir noslēgusies.”
Savukārt, pēc rīdzinieka Jāņa domām, uzstādītie temperatūras sensori ne vienmēr norāda pareizo ainu dabā. Iespējams, ka pēc grādiem ir vēsi, bet saule piesilda dzīvokļus līdz tādai temperatūrai, ka – gribi vai negribi – logi jātur vaļā.
Uzņēmuma “Siltumserviss Rīga” pārstāvis Brežinskis skaidroja, ka temperatūras sensors var atrasties saules pusē, jo dažām mājām ēnas pusē to nav iespējams izvietot, un tad “šī apkures sistēmas darbība ir savādāka, nekā viņai ir jābūt”.
“Mūsu uzdevums ir iestatīt šos iestatījumus tādā veidā, lai visa māja sajustu šo apkures komforta temperatūru līdzīgi, lai nerastos pārkures un apkures sistēmas traucējumi,” sacīja Brežinskis.
Vēl jāņem vērā fakts, ka ne visi dzīvokļi atrodas līdzvērtīgā pozīcijā. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāve Una Grenevica uzsvēra, ka to izvietojums mēdz atšķirties, un daudzdzīvokļu mājas saulainajā pusē, pavasara saulei sildot, ir siltāk nekā ēnas puses dzīvokļos. Tāpat arī mājokļi, kuri atrodas vidējās kāpņu telpās, parasti ir mazliet siltāki nekā stūra dzīvokļi.
Nereti gadoties arī tādas situācijas, kad pēc skaista remonta kādā dzīvoklī, kurā nomainīti radiatori, nākas ciest visai mājai.
“Tiek uz savu galvu kaut kas izmainīts, līdz ar to apkures sistēma nedarbojas tā, kā viņai būtu jādarbojas, līdz ar to rodas problēmas.
Tāpēc ir šie iestatījumi. Katrai mājai ir “jātaustās” un iestatījumi jāveido pēc tā, kā iedzīvotāji jūtas, kādi ir iedzīvotāju pieteikumi, sūdzības,” paskaidroja Brežinskis.
Māju ir daudz, un pie katra siltummezgla ikdienā darbinieku nenoliksi, tāpēc jautājums – ko iedzīvotāji paši varētu darīt lietas labā?
Grenevica norādīja, ka kāpņu telpās nevajadzētu visu laiku turēt vaļā logu: “Dzīvokļos attaisa logu, samainās gaiss, un aizver logu. Tā saucamā ziemas vēdināšana, kas ir pakešu logiem pa diagonāli, ļoti slikti atsaucas uz kopējām izmaksām.”
Brežinskis aicināja cilvēkus izprast, ka pavasara siltajā laikā temperatūras svārstības ir dinamiskākas nekā ziemā. Tāpat siltuma sistēmas esot pietiekami nokalpojušas, tāpēc iedzīvotājiem jārūpējas par mājas uzkrājumu veidošanu, lai veiktu ieguldījumu siltuma sistēmu renovācijā.
Lai pavasaros nebūtu karsti un rudeņos vēsi, var domāt par māju siltināšanu un renovāciju, nomainot un modernizējot siltummezglus, bet tas jālemj kopā visiem mājas iedzīvotājiem.
