Pašlaik pils ugunsgrēka lietas izmeklēšana ir tuvu noslēgumam, jo atlicis veikt tehnisko darbu, kas esot apjomīgs un smags. Un maijā lieta jau varētu nonākt prokuratūrā, pastāstīja Kalnmeiers.
Šajā lietā esot arī precedents saistībā ar vēršanos pret juridiskajām personām tieši šāda par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Juridisko personu atbildība balstās uz to, ka netika veikta pienācīga kontrole par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu, skaidroja ģenerālprokurors. Viņš arī norādīja, ka juridiskajām personām var tikt piemērota naudas piedziņa.
Jau ziņots, ka postošā Rīgas pils ugunsgrēka lietā policija tur aizdomās trīs personas - kādu strādnieku un uzņēmumu divas amatpersonas, kas bija atbildīgas par ugunsdrošību objektā. Līdzās tam policija arestējusi pils būvnieku firmām piederošus kontus un tehniku.
Būvnieki par policijas metodēm ir sašutuši un saskata tajā vēlmi izrēķināties ar uzņēmumiem „Skonto būve” un „Re&Re”.
Kā vēstīts, 2013. gada 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega daļa pils jumta. Ugunsgrēka dzēšanas darbos pils ievērojami cieta no ūdens. Pilī esošo muzeju krājumi negāja bojā, tomēr daļa no tiem cieta dzēšanas darbos.
Izdega jumta konstrukcija un bēniņu telpa. Valdība nolēma ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus segt no pils remontam paredzētā finansējuma, kas ir gandrīz 20 miljoni latu.
