"Katrs, kurš iznāk no ķīmijas skolotāja rokām, ir ļoti svarīgs nozarei," tā saka Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja, kuras pārstāvētās asociācijas vadītājs Vitālijs Skrīvelis bija viens no uzņēmējiem, kuri 2010.gadā parakstīja vēstuli tā laika MInistru prezidentam Valdim Dombrovskim, norādot uz akūtām problēmām izglītības sistēmā.
Tagad šī problēma ir tikai augusi. Pēdējās nedēļas asociācijas pārstāvji pavadījuši, reģionālajās konferencēs skaidrojot ķīmijas skolotājiem, kā motivēt jauniešus rūpīgāk pievērsties šī priekšmeta apguvei. Piemēram, ar atalgojumu. Asociācijas izpilddirektore uzsver, ka ķīmijas un farmācijas nozarē tas šobrīd ir vismaz 25% augstāks nekā citās ražošanas nozarēs un krietni pārsniedz vidējo atalgojumu valstī.
"Jauniešu, kas paši izvēlas sarežģītus priekšmetus, ir ļoti maz. (..) Šobrīd mēs varam droši teikt, ka nozarei tuvākajos 5-7 gados būs nepieciešami vismaz 1000 jauni cilvēki, jo virs 30% nozarē strādājošo ir virs 60 gadiem, kas nozīmē, ka būs paaudzes nomaiņa," teica Dūrēja.
Pagājušajā mācību gadā obligāto eksāmenu ķīmijā, kas nepieciešams, lai iestātos ar nozari saistītās studiju programmās, izvēlējās kārtot tikai 529 12.klases skolēni. Salīdzinājumam - obligātos eksāmenus latviešu valodā un matemātikā kārtojuši 15 000 jauniešu. Vēl retāk par ķīmiju skolēni izvēlējušies tikai franču un vācu valodas eksāmenus.
Turklāt, kā uzsver nozare – ne visi eksāmenu kārtotāji turpina studijas augstākās izglītības iestādēs un nebūt ne visi augstskolu absolventi ir sagatavoti darbam nozarē.
"Ja mēs skatāmies no nozares viedokļa, piemēram, RTU [Rīgas Tehniskajā universitātē] visas programmas ir akadēmiskās – ķīmija vai ķīmijas tehnoloģijas, abas programmas ir akadēmiskās. (..) Mēs nevaram būt pilnībā priecīgi par to materiālu, ko mēs saņemam, gan skolotāju trūkumu dēļ, gan profesionālais līmenis jauniešiem, attieksme pret mācībām," norāda Dūrēja.
Asociācijā atzīst – šobrīd speciālistu trūkums tiek kompensēts, piesaistot darbiniekus no ārvalstīm. To pašu apliecina arī vietējā veiksmes stāsta “Aerodium” radītājs Ivars Beitāns, Latvijas augstskolu absolventus raksturojot kā atrautus no realitātes.
"Mūsu uzņēmumā šī iemesla dēļ strādā, teikšu tā, migranti, vairāki cilvēki no ārzemēm, no Kanādas, no Ukrainas, tikko no Doņeckas, izmantojot kara situāciju, atnācis viens inženieris un nāks vēl viens – viņi ir ļoti kvalitatīvi, salīdzinot ar to, kā Latvijas izglītības sistēma sagatavo," stāsta Beitāns.
Tieši vidusskolu par izšķirošo posmu jauno speciālistu sagatavošanā sauc Ziemeļvalstīs modernākās elektronikas grupas ''HansaMatrix'' vadītājs. Viņaprāt, nevar gaidīt ekonomisko uzrāvienu valstī, kurā latiņa eksaktajiem priekšmetiem tiek laista arvien zemāk.
"Skolā ir jārestrukturizē mācību process. (..) Darbmācība nesastāv no putna būrīša izgatavošanas, darbs šodien nav aršana. Aizmirstam mītu - latvietis ir arājs. Latvietis ir augsto tehnoloģiju speciālists. Kaut kas jauns ir vajadzīgs (..).
Reālā izmaiņa sāksies tajā brīdī, kad būs pirmais fizikas, ķīmijas eksāmens noticis kaut vai pārbaudes kārtībā un kad mēs redzēsim, cik tā bēdu ieleja ir dziļa, tikai tad kaut kas sāks notikt, vēl nekas nav noticis," norāda “HansaMatrix” valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.
Centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā un dabaszinībās pilotprojekts tiks uzsākts jau šajā mācību gadā. Tajā piedalīsies aptuveni 3000 skolēnu, kuriem būs jāizvēlas kārtot vienu no trim eksāmeniem.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kurai arvien biežāk tiek norādīts, ka tikpat daudz kā par pedagogu algām vajadzētu runāt arī par izglītības kvalitāti, piekrīt – problēma ir, un, iespējams, obligātie eksāmeni vairāk mobilizētu arī tā dēvēto grūto priekšmetu apguvei. Tomēr LIZDA uzskata – jauniešu motivēšanai vairāk jānotiek tieši ārpus skolas.
"Mūsuprāt, ir viss risināms, bet jābūt ir kompleksiem pasākumiem, nevar tikai prasīt no viena skolotāja un skolas, jūs tikai skaidrojiet šim jaunajam cilvēkam, kādēļ ir šie priekšmeti vairāk jāmācās. (..) Ir bijis pārāk īss periods, kopš ir likts akcents no ministrijas puses un sabiedrībā kopumā uz šiem mācību priekšmetiem," teica LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Kopumā arodbiedrība ir pārliecināta – vairums skolotāju izmanto jauniešus uzrunājošas metodes. Kā būtisku grūdienu situācijas uzlabošanai LIZDA redz arī Izglītības un zinātnes ministrijas gatavoto kompetencēs balstīto saturu, kas izglītības sistēmu orientētu vairāk uz darba tirgus prasībām.
