Ķemeru sanatorijai jākļūst par Jūrmalas domes īpašumu - tā lēmuši Jūrmalas domes deputāti par spīti tam, ka joprojām nav skaidrs, cik tieši domei izmaksās savulaik ārvalstu investoru daļēji rekonstruētā, bet vēlāk pamestā sanatorijas ēka. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis domes sēdē uzsvēra, ka pašvaldība sanatorijas vērtību un paredzamo finanšu slogu vēl vērtēs ar ekspertu palīdzību, tomēr uzsvēra, ka sanatoriju nevar vērtēt, balstoties tikai uz tās tirgus vērtību.
„Ir jāsaprot, ka šeit ir arī dažas lietas, kuras īsti cenā jeb šādā vērtējumā nevar novērtēt. Tā ir šī te kultūrvēsturiskā vērtība, kā arī papildus tas nozīmē, ka šī te sanatorija kā kurortoloģijas mugurkauls Ķemeros, tāpat arī kūrortpoliklīnika un viss pārējais palīdzētu pilsētai pacelt veselu rajonu ar 2000 - 2500 iedzīvotājiem, sakārtot vidi, un dot darbavietas," skaidroja Truksnis.
Pret sanatorijas iegādi iebilda vienīgi domes deputāte Larisa Loskutova, kura domes sēdē pauda viedokli, ka pašvaldība, uzņemoties vēsturiskās sanatorijas iegādi, uzņemas sev nepiemērotas funkcijas, kā arī riskē izšķiest naudu par objektu, kura patiesā vērtība esot neskaidra.
„Es palieku pie viedokļa, ka Jūrmalas dome rīkojas nepareizi, lemjot par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi, jo, pirmkārt, tas neatbilst pašvaldības funkcijām pēc likuma. Otrkārt, dome vēlas šo sanatoriju iegādāties par pārlieku lielu summu, jo jau pirmā un otrā izsole parādīja, ka sanatorija nemaksā 4,5 miljonus latu, un kas tad atbildīs par pašvaldības naudas izšķērdēšanu, kas šobrīd sastāda jau aptuveni 2 miljonus?" iebilda Loskutova.
Savukārt Finanšu ministrijas norāda, ka šoreiz Jūrmalas dome nepieciešamo aizņēmumu no valsts, iespējams, varēs saņemt vieglāk, jo ir izpildījušies vairāki aizņēmuma saņemšanai izvirzītie nosacījumi. Ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme norāda, ka tas ir saistīts ar faktu, ka dome sanatoriju plāno iegādāties izsolē.
Augustā Jūrmalas pilsētas dome nebija paredzējusi piedalīties izsolē, šobrīd šī Ķemeru sanatorija kā darījums notiek caur izsoli, kas ir būtiski mainījis visus apstākļus un problēmas, kuras aizņēmumu padome identificēja savā augusta padomes sēdē. Līdz ar to daļu no norādītājiem nosacījumiem, uz kuriem iepriekš aizņēmumu padome iepriekš vērsa domes uzmanību pēc būtības ir izpildīti, skaidroja Plūme.
Tiesa, ministrijas pārstāve uzsver - pieteikumu aizņēmuma saņemšanai Jūrmalas domei šogad būs jāiesniedz atkārtoti, jo iepriekš iesniegtais pieteikums ir spēkā tikai attiecīgajā kalendārajā gadā.
Jau ziņots, ka Ķemeru sanatorijas liktenis ir neskaidrs kopš Jūrmalas pilsētas tiesa martā atzina par maksātnespējīgu Ķemeru sanatorijas investoru SIA "Ominais Latvija" un sanatorijas komplekss nonāca izsolē.
Sanatorijas un citu maksātnespējīgās SIA "Ominasis Latvia" nekustamo īpašumu un kustamās mantas novērtējums un izsoles sākumcena bija noteikta 3 905 901 lats. Taču divas izsoles izgāzās, jo tajās nepietiecās neviens pretendents.
Jūrmalas dome plānojusi sanatoriju iegādāties bez izsoles, un kreditori tam arī piekrita, taču dome nespēja saņemt Valsts kases aizņēmumu šim mērķim, jo nebija izpildījusi Finanšu ministrijas prasības, piemēram, novērst riskus, kas saistīti ar bijušā sanatorijas īpašnieka mantinieku tiesībām un interesēm un kreditoru prasījumu neievērošanu.
Jūrmalas pilsētas dome nolēmusi iegādāties Ķemeru sanatoriju, kuru pirms aptuveni desmit gadiem privatizēja "Ominasis Latvia", taču nespēja tikt galā ar uzņemtajām saistībām un pilnībā atjaunot sanatoriju un atvērt tajā viesnīcu. 2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar "Ominasis Latvia", bet vēlāk no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.
